Дети – цветы жизни*

 rakstu darbi  1 Response »
Oct 302009
 

Pirms pāris dienām, uzturoties sabiedriskajā transportā, nācās novērot diezgan skumju ainu – trīs puišeļus ar skolas somām (vizuāli likās, ka varētu būt pirmklasnieciņi). Skumju tāpēc, ka minētie visa ceļa garumā savā starpā skaļi saklaigājās, un viņu galvenā, dzidriem smiekliem pavadītā “spēlīte” bija šāda – viens iebļaujas “nāvi okupantiem!”, otrs mauc pretī: “aizver muti!”… Saprotams, bērneļiem jau šie vārdi neko sevišķu nenozīmē, tikai tāds izsauciens, ko liels onkulis televizorā pateicis un kas kļuvis par valsts līmeņa jociņu. Mēs jau arī smejamies, kad izrādē klauns paslīd uz banāna mizas un kritienā sasit pakaļu. Bet skumji, ka valsts folkloru pamazām sāk sastādīt šādas klaunādes…

————-
* bērni – dzīves ziedi

Brokastis gultā

 rakstu darbi  4 Responses »
Aug 262009
 

Pavisam nesen kādai paziņai bija dzimšanas diena, un tās priekšvakarā mēs sēdējām un visa cita starpā runājām arī par to, ka viņas mazā meita piesolījusi kā dzimšanas dienas dāvanu mammai pasniegt brokastis gultā. Interesanti, kā bērni īsti izprot šo jēdzienu – brokastis gultā? Vai tas nozīmē, ka nabaga jubilāram būs jāpamostas no tā, ka viņam uz galvas izber popkorna paku un palagā ielej kolu?

Padomju lācīša murgi

 dažādi, video  4 Responses »
Jun 282009
 

“Медвежуть” ir 1988. gadā tapusi multfilma, par kuru es neesmu pārliecināts, ka tā varētu būt domāta bērniem… Nu, ja nu vienīgi animātoru mērķis ir bijis jaunās paaudzes domāšanas dezorientācija. Protams, nav jau pirmais gadījums – piemēram, vēl salīdzinoši nesen par pasaulē labāko multfilmu atzītais “Ezītis miglā” arī nav vis nekāda medusmaize. Taču tur multfilma ir vēl nekas īpašs, ja salīdzina ar oriģinālajām “bērnu pasakām”, pēc kurām tā tapusi, palasiet kādreiz visu ciklu… Bet nu atpakaļ pie lācīšmurgiem. Te tie ir:

Līgo 2008

 bildes, rakstu darbi  2 Responses »
Jun 172009
 

Ak, šis būs tikai tāds mazītiņš nieka sīkumiņš, salīdzinot ar Līgo’06 vai pat Līgo’07 aprakstiem. Varētu pat teikt, ka pieminu šo pasākumu vien tāpēc, lai ievērotu hronoloģiju – jo noteikti pietiekami plaši vēlāk centīšos uzrakstīt par šī gada pasākumu, kas jau atkal notiks tai pašā vietā un, protams, laikā. Jo raugi, šim klāt atkal nāk interesanta jubileja – 33 gadi Lienītei.

Bet atgriezīsimies pie tēmas – viņgada pasākums pagāja tādā kā mežonīgo Rietumu garā. Tas ir, visprecīzāk to varētu raksturot divi vārdi: “pokeris” un “viskijs”. Tā nu sanāca, ka šoreiz bija daudz savstarpēji vēl īsti nepazīstamu ļautiņu, tamdēļ pirmās dienas vakarā un nākamās rītā mēs to vien darījām kā vārījāmies savā sulā, daudz laika veltīdami abu iepriekšminēto raksturlielumu pielietošanai.

Continue reading »