Šodien bija iecerēts kolektīvs seno draugu (nu zināt jau, kā gadās – vecpuisis Džerijs un viņa teju precētie draugi, kas sen nav redzēti, jo aizņemti ar ģimenes dzīves veidošanu) gājiens uz Zoodārzu, taču rīta laika apstākļi nodomu sabojāja. Es gan būtu bijis gatavs lūrēt uz mērkaķiem arī ar lietussargu, taču pastāv aizdomas, ka liela daļa lopiņu tomēr izvēlētos iespēju sēdēt migā un malkot groku, nevis rādīties publikai zem atklātas debess. Andža paziņoja, ka šeit, galu galā, nav Zviedrija, bet gan Latvija.
Category: rakstu darbi
Nobijies suns un kaķis bez mājas
2007. gada pavasarī Latvijas kinologu federācijas Dzīvnieku aizsardzības grupa uzsāka projektu “Labās mājas”, kurš paredzēja uzbūvēt jaunu dzīvnieku patversmi slēdzamās Juglas patversmes vietā. Šobrīd ir paveikta jau būtiska daļa plānotā, taču arvien vēl pastāv sarežģījumi, kuru risināšanā tiec aicināts iesaistīties arī Tu!
Dzīvnieku aizsardzības grupa un pieminētā patversme nav valstiski atbalstīta; tā darbojas tikai uz privātpersonu ziedojumu un dalībnieku personīgās iniciatīvas pamata. Tāpēc, lai arī jaunajai patversmei jau nosvinēti spāru svētki un uzlikts jumts, darāmā vēl daudz un arī līdzekļu tam vajag ne mazums.
Joprojām darbojas projekta ziedojumu tālrunis 90006687, taču nu Tev ir iespēja kļūt arī par pastāvīgu projekta atbalstītāju ilgtermiņā, ik mēnesi automātiski ziedojot patversmei 2 latus. Kā to izdarīt 5 lielākajās Latvijas internetbankās, var izlasīt šajā dokumentā (PDF). Tāpat iespējams noslēgt atbilstošu līgumu arī taustāmā formā, aizejot uz kādu no savas bankas nodaļām.
tēvs, dēls un suns
Darbojošās personas: tēvs Jānis, dēls Džerijs un suns Princis.
Apstākļi: virtuve, vakars.
Džerijs gatavo sev tēju: uzlej maisiņam ūdeni, ieber cukuru, nogriež citrona šķēlīti un ieliek to radītajā brūvējumā. Suns cieši vēro šīs izdarības no koridora. Tēvs:
– Tev ir cītīgs skolnieks. Rīt viņš darīs tāpat.
Liela brēka – maza vilna
Astoņos no rīta sarkanām acīm un manāmi īgns ievēlos vietējā veikalā – un nopirku alkoholisku kokteilīti. Gan pārdevēji, gan nejaušie skatītāji, bez šaubām, pieņēma kā esošu tradicionālo shēmu – puisis visu nakti dzēris un tagad turpina vai jau pohojas. Bet nē! Kurš gan būtu varējis iedomāties, ka es vienkārši cēlos vairākas stundas pirms tam, lai palīdzētu uz laukiem braucošajai māmuļai aizgādāt līdz stacijai mantas un – ak jel! – čivauvu. Zinu, te no lasītājiem mani īpaši sapratīs kāds Andris, kura piedzīvojumi ar čivauvu ir bijuši ne mazāk skarbi.