Vakar es par to jokoju – un šodien smejos vēl vairāk. Traki jauki, ka Latvijas reklāmistiem ir arī humora izjūta, ne tikai lielummānija (kā dažiem, kas politiķus ceļ debesīs ar autopacēlājiem un sludina par mesijām).

Notikušais tūdaļ radīja asociāciju ar bērnībā tik mīļajiem Džeka Londona stāstiem par diviem draugiem “zelta drudža” pārņemtajā Klondaikā – Smouku un Mazo. Vienā no cikla pastāstiem par “Tralā ciemu” draugi, atriebdami pret viņiem nostrādātu jociņu, visai pamatīgi savukārt izmuļķoja zeltraču nometnes iedzīvotājus, likdami tiem noticēt milzu bagātību atrašanai, skriet cauri sniegam un vētrai uz iedomāto brīnumu. Un re, pēc akcijas zeltrači bija nokaunējušies, bet reizē uzjautrināti par šo izmuļķošanu, un paši atzina, ka sen to pelnījuši, jo pirms tam palaidušies gara kūtrumā un visādi citādi izlaidušies.

Bet re, latvieši gan savas vājās vietas atzīt nemāk… Un pasmaidīt paši par sevi, kā zināms, ne tik. Diemžēl. Nedaudz vairāk pašironijas šai laikmetā mums lieti noderētu.

P.S. Tele2 kampaņas autoriem no manis – vislielākā atzinība.

Ō, tas ir vesels stāsts. Ko jau atkal nav īsti laika uzrakstīt… Bet īsā versija ir sekojoša: manu dzīvei atvēlēto laiku vienlaikus no abām pusēm grauž mācību kursa darbs un vēlēšanu kampaņa, kurā daudz jārukā. Piedevām, ir taču arī tā sagadījies, ka pats šajās pašvaldību vēlēšanās kandidēju. Atbalstīsiet? Esmu viegli  pamanāms LSDSP saraksta lapelē – apakšā pa labi, tieši pie Jūsu rokas īkšķa.

Manas prioritātes šajās vēlēšanās ir visai noteiktas (un tie no Jums, kas mani pazīst, zina mani arī tās uztveram gana nopietni):
– pilsētas kultūras, sociālās un zaļās vides attīstība;
– pamesto dzīvnieku patversmes un veterinārā aprūpe;
– jaunatnes un sabiedriski nozīmīgo iniciatīvu veicināšana;
– drošības un kārtības jautājumi galvaspilsētā.

Par to, kas es īsti par putnu ārpus šī bloga esmu, var palasīties šeitan: http://www.lsdsp.lv/sterns vai http://www.lsdsp.lv/63.

Paldies par uzmanību. Regulārā blogošana iekš WhiteRabbit tiks atsākta apmēram jūnija vidū.

Vēlēšanu periodā dzirdam dažādus solījumus, citu par citu fantastiskākus – bet liela daļa aizmirst, ka šīs ir pašvaldību vēlēšanas, kurās uzsvars un nākamais darbs tomēr vairāk saistās ar saimnieciskām lietām, nevis politiku. Ievēlētajiem būs nevis jābraukā pa ārzemju banketiem un “jāpārstāv valsts”, bet jārūpējas par laicīgu lampiņu ieskrūvēšanu pilsētas laternās un ūdensvadu kārtību… Skaļie saukļi un populistiskās diskusijas liecina, ka paši kandidāti to kaut kā ir piemirsuši.

Nu labi, šis nav apsūdzošs raksts. Šī ir mana privātā dienasgrāmata, kurā es esmu nolēmis nedaudz pastāstīt par savām prioritātēm. Un prioritātes pastāv, jo nevar visi domāt par visu – citādi rezultātā izrādās, ka neviens nedomā ne par ko…

Lietas, kuras es vēlētos risināt, nav manā prātā “izaugušas” pēkšņi vēlēšanu laikā; tās ir problēmas, kurām savu uzmanību pievēršu jau sen un esmu centies risināt. Piemēram, pilsētas klaiņojošo dzīvnieku lieta – vai biežāk būtu jāsaka, bezatbildīgu cilvēku pamesto dzīvnieku lieta.

Raudzīt plašāk…