Esmu ievērojis, ka dažādu rangu kinokritiķi brīžos, kad vēlas „nolikt” kādu jauniešu komēdiju, dēvē to par „Amerikāņu pīrāga tipa filmu”. Un es nekad to nevaru īsti saprast, jo patiešām draņķīgas filmas kritizēt, liekot tās vienā plauktā ar labām, man liekas esam nelāgi. Ko? Nē, nē, Jums ar redzi viss ir kārtībā – es patiešām uzskatu, ka „American Pie” ir laba filma.

Raudzīt plašāk…

Atradu loģikas priekšmeta pierakstu kladē (neesmu pārliecināts, ka zinu teikt, kamdēļ to šķirstīju) kādu šī paša mācību priekšmeta pamatdefinīciju iedvesmotu frāzi, ko tālākā pagātnē tiku sadomājis, fiksējis un nu realizēju:

“Dzīvot būtu daudz vieglāk, ja mēs vienmēr spētu atcerēties, ka apkārtējie iedalās nezvēros un necilvēkos.”

Šorīt kopā ar diviem draugiem, Ansi un Ilmāru, uzdāvāju Saeimas pozīcijas deputātiem katram pa vājpiena biezpiena trauciņam. Mēs visi zinām, cik ļoti nopietni un sviedriem vaigā strādā mūsu deputāti, turklāt jāstrādā viņiem ir ļoti grūtos apstākļos – viņi dara visu, lai mums būtu labāk, bet nepateicīgā tauta un opozīcija tikai nozākā viņu titānisko darbu. Tāpēc deputātiem pat nav laika padomāt ne par savu atmiņu, ne prāta spēju attīstīšanu, ne veselību kopumā, bet biezpiens ir ļoti vērtīgs un veselībai noderīgs pārtikas produkts. Klāt pievienojām arī vēstulīti, kurā teikts – ja arī šis tautiskais līdzeklis nepalīdzēs viņiem izdomāt pareizas domas un atcerēties priekšvēlēšanu solījumus, tad gan jālaiž vaļā no darba un jāmeklē jauni tautas kalpi.

Darbojošās personas: tēvs Jānis, dēls Džerijs un suns Princis.
Apstākļi: virtuve, vakars.

Džerijs gatavo sev tēju: uzlej maisiņam ūdeni, ieber cukuru, nogriež citrona šķēlīti un ieliek to radītajā brūvējumā. Suns cieši vēro šīs izdarības no koridora. Tēvs:
– Tev ir cītīgs skolnieks. Rīt viņš darīs tāpat.