It kā taču pavisam vienkārša, un tomēr reizēm trakoti noderīga lieta ir dažādi simboli, ko var izvilināt no datora fontiem. Un re, te ir tabuliņa, kā tos iekļaut tekstā pavisam ātri. Nešaubos, ka daudzi to sen zina, tomēr piefiksēju arī šeit – vairāk kā atgādinājumu pašam.

Notiek tas lielais brīnums sekojoši: vispirms piespiediet taustiņu ALT un, to noturot šādā stāvoklī, ievadiet attiecīgo ciparu kodu uz tā saucamās cipartastatūras (nu, tas ciparu bloks klaviatūras labajā pusē, sasodītie termini) – protams, neaizmirstot pirms tam to vispār ieslēgt. Tad atlaidiet ALT – un re, gatavs ir.

alt + 1 = ☺ alt + 2 = ☻ alt + 3 = ♥ alt + 4 = ♦
alt + 5 = ♣ alt + 6 = ♠ alt + 7 = • alt + 8 = ◘
alt + 9 = ○ alt + 10 = ◙ alt + 11 = ♂ alt + 12 = ♀
alt + 13 = ♪ alt + 14 = ♫ alt + 15 = ☼ alt + 16 = ►
alt + 17 = ◄ alt + 18 = ↕ alt + 19 = ‼ alt + 20 = ¶
alt + 21 = § alt + 22 = ▬ alt + 23 = ↨ alt + 24 = ↑
alt + 25 = ↓ alt + 26 = → alt + 27 = ← alt + 28 = ∟
alt + 29 = ↔ alt + 30 = ▲ alt + 31 = ▼ alt + 177 = ▒
alt + 987 = █ alt + 0153 = ™ alt + 0169 = © alt + 0174 = ®
alt + 0171 = « alt + 0187 = »
alt + 5 = ♣

Sākumā es šo rakstu gribēju nosaukt vienkārši “Pilsēta runā” un rakstīt tieši par formu, nevis kādu konkrētu gadījumu, taču apstākļi piespieda mani pārdomāt – procesā radās jauni fakti, kas liecina, ka Rīgas pilsētā norisinās kāds interesants stāsts. URBAN LOVE STORY. Lasiet tālāk, un Jūs visu sapratīsiet.

1. daļa: Pilsēta runā

Zīmēšana un rakstīšana izsenis ir bijušas nozīmīgas cilvēka pašizteikšanās formas, jo īpaši tajos gadījumos, kad to rezultātus izrādījies iespējams publiskot un gūt par tiem atzinību. Mūsdienās radoši informatīvā trokšņa apstākļos ļaudis gudro arvien jaunus paņēmienus, kā savu pūliņu augļus prezentēt masām. Piemēram, pilsētvidē tāds paņēmiens ir grafiti, kā arī vesela gūzma uz šo nosaukumu tikai nepelnīti pretendējošu ķēpājumu. Vairumā gadījumu (protams, ar izņēmumiem) diemžēl jāsecina, ka izveidotie uzraksti ir a) banāli; b) traucējoši; c) necieņas pilni pret cilvēku darbu (sākot ar ēku un būvju īpašniekiem un beidzot ar sētniekiem). Tāpēc cilvēki, kas jūtas atbildīgi, cenšas izvēlēties tādas metodes, kas sniedz ne tikai tiešu rezultātu, bet vēl arī dod papildus pozitīvo auru izvēlētā paņēmiena dēļ.

Raudzīt plašāk…

Kādu prāvu laiciņu manā īpašumā iraid Sony Ericsson telefoniņš, kuru dēvē par G900. Un rau, viņam ir ribās funkcija, kas līdz uz skārienjūtīgā ekrāna atpazīt ar kociņu uzšvīkātu rokrakstu. Taču rakstītājam ir jāievēro noteikti algoritmi, pēc kuriem burtus veidot. Tā kā šo funkciju nereti lietoju, esmu pasācis ievērot noteiktas likumsakarības – patiesību sakot, mans rokraksts laikam pat ir ļoti līdzīgs SE izgudrotāju uzskatiem par universālo rokrakstu – un tomēr daži burti ir citādi velkami. Tamdēļ manu, kā lēnītēm mainās mans ikdienas raksta veidošanas stils – daži burti top pielāgoti atbilstoši šai telefona diktētajai nepieciešamībai…

P.S. fuck, es vairs neprotu izteikties vienkārši.