WhiteRabbit

Vientuļi klaiņojot pa 2008. gada fotoarhīva gaiteņiem, satiku brīnišķo meiteni Guntu, ar kuru ne viena vien everģēlība kopā sadarīta. Ir mums tāds savējo bariņš, kas dažas reizes gadā pulcējas kādā noteiktā vietā Jūrmalas pusē, stūķē vaigos visādas garšīgas ēdamlietas un blēņojas. Droši vien kādreiz būs jāuzraksta par to plašāk, vai ne? Bet šobrīd traki nāk miegs, tamdēļ ielikšu vien šo atrasto viņgadu bildi un arīdzan vienu no nesena pasākuma, kur esmu ar minēto jaunkundzi redzams kadrā pats (to ar mobilā tālruņa kameru fiksējis draugs Andža). Read more…

Kā jau tas daudzus gadus parasts, 4. maijā – Latvijas Neatkarības deklarācijas atjaunošanas gadadienā – devos uzvilkt valsts karogu kādā no iemīļotajām “smailēm”. Precīzāk, uz kādas pamestas ēkas jumta. Šoreiz līdzbraucējos devās ļaudis, kas ikdienā darbojas kā Juglas suņu patversmes brīvprātīgie aktīvisti.

Read more…

Ar ikkatram vecpuisim raksturīgo šausmu sajūtu esmu apjautis, ka pavisam drīz zaudēšu kādu ilggadēju cīņubiedru, ko no kaujas lauka aizraidījusi sirdī iešauta bulta. Daudzi no tiem, kas mani pazīst dzīvē, zina arī šo cīnītāju Jāni, biežāk gan sauktu par Mintonu. Lūk, fotogrāfijā abi manās vaimanās vainīgie – tā, starp citu, tapusi tai pirmajā 2007. gada 3. augusta stundā, kad vispār iepazinos ar veiksmīgo mednieci Agati.

Ieraksta turpinājumā esmu gatavs Jums piedāvāt vēl dažas bildītes – taču tajās gan aicinu īpašu māksliniecisko vērtību nemeklēt. Tās lielākoties tapušas gandrīz nejauši un šeit ir tikai kā nelielas hronikas veida veltījums topošajiem laulātajiem draugiem – Agatei un Jānim.

Read more…

No sirds samocījos pirmdien iz tam, ka dažādu iemeslu dēļ nesanāca realizēt nu jau par tradīciju kļuvušo Latvijas karoga uzvilkšanu kādā no pilsētvidē rodamajiem augstumiem. Tīk man atdzīvināt graustu pelēktoņu ainavu, piejaucot tai valsts karoga karmīnsarkano toni. Heraldiķi skaidro, ka sarkanā krāsa šai karogā simbolizē drosmi un varonību, bet baltā – cēlumu un atklātību. Vērojot valstī notiekošo, gan brīžiem liekas, ka tādas karoga krāsas ir nu jau nepelnītas… Taču tautas gudrība vēsta, ka cerība mirst pēdējā. Ja kas, vēl arvien pieķeru sevi, ka ceru uz labo cilvēkos, sasodīts.

Fotogrāfijas iz urbantrip.lv hroniku dzīlēm

Stāsts ir tāds: bildēju viņnedēļas nogalē ļautiņus, kas darba laikā izklaidē bērnus¹ – un re, pats ij nenoturējos. Vēl daži fakti, kas Jums (iespējams) būtu jāzina par šo fotogrāfiju – tā ir tapusi Dzintaru pludmalē, kadru fiksējusi LauraF un cigarete nedeg.

____________
^{1 par tiem es Jums noteikti kādreiz vēl pastāstīšu.}

Pavisam drīz būs 200 gadu jubileja amerikāņu rakstniecības ģēnijam – EDGARAM ALANAM PO. Šī notikuma ieskaņās – rakstnieka piemiņai veltīts dzejas un mūzikas vakars pasaku mājā “Undīne” (Dubultos) šī gada 29. novembrī.

Skanēs Edgara Po un latviešu dzejnieku dzeja, būs foto, video, dziesmu cikls “The Raven” ar Edgara Po dzeju mūziķu kopas “Pūce” izpildījumā un citas aktivitātes. Sākums pl.18:00.

Vairumam Po vārds asociējas vien ar briesmu stāstiņiem, diemžēl aizmirstam to, ka bez Po, piemēram, nebūtu arī Šerloka Holmsa un Erkila Puaro – tieši Edgars Po tiek uzskatīts par detektīvžanra pamatlicēju literatūrā; tāpat autors rakstīja dažādus fantastikas stāstus, dzeju, vērtīgu publicistiku u.c.

Pasākumu organizē Pūce un drusciņ WhiteRabbit. Atrodas “Undīnes” māja Jūrmalā, Dubultos, gandrīz pretī stacijas ēkai (Parka ielā 1). Ieeja pasākumā ir par brīvu, taču jāievēro mājas noteikumi – tā ir no alkohola un narkotikām brīva zona. Ja vēlaties tomēr kaut ko atdot par ieeju, lai tā šoreiz ir degoša svece.

Ne obligāts, tomēr vēlams ir dreskods – būt melnbalti ģērbtiem; melnajai krāsai vēlams būt spīdīgi vizuļojošai – kā kraukļa spalvām…

KĀ ATRAST “UNDĪNI” – http://www.undine.lv/pic/kartes/undineskarte.jpg

PŪCE – Epilogs (The Raven)
(dziesmas skanējuma kvalitāte ir pazemināta apzināti)