Izrādās, biju pat piemirsis arī Jūs iepazīstināt ar kādu interesantu fotolērumu, kas tapis tā ap jūlija otro pusi. Tā ir reportāža no kāda jau par tradīciju kļuvuša noteikta ļaužu bariņa un tiem visdažādākajos veidos sevišķi pietuvinātu personu pasākuma Jūrmalas pusē, spēlējot galda spēli “Rummy”. Pieredze rāda, ka mēs varam darīt TO stundām un pat dienām!
Pati spēle, kā man vienmēr ir šķitis, var tikt raksturota kā kaut kas pa vidu starp domino un pokeri. Katrā ziņā, tā ātri aizrauj un nekad vairs nelaiž vaļā. Runājot par šī stāstījuma virsrakstu – Lapsiks, redz, bija iesauka kādai kundzei, kura šo spēli kādreiz pirmā ievazāja to vidū, kas attiecīgos čempionātus pie sevis organizē (pats Lapsiks gan tos diemžēl vēro jau vairs tikai no mākoņa maliņas).
* precīzāk gan būtu spēli dēvēt par “Rummicub”, jo “Rummy” oriģinālā to spēlē ar kārtīm, nevis kauliņiem – bet ko darīt, ja uz kastes bija rakstīts šādi, hehe?
