Ak, šoreiz tikai tās ievada kadrs. Tālāk grēka ceļos es viņām nesekoju, vīriešiem ar fotoaparātu tur gaitas liegtas, hehe. Vispār jau tāpat jutos pirmos elles lokus izgājis – redz, pāris stundiņas esošajā karstumā bildēt zem tiešas saules nav vis nekāds joks. Likās, ka esmu pa tam zaudējis kādus desmit kilog… nē, litrus ķermeņa apjoma.

Kā jau tas daudzus gadus parasts, 4. maijā – Latvijas Neatkarības deklarācijas atjaunošanas gadadienā – devos uzvilkt valsts karogu kādā no iemīļotajām “smailēm”. Precīzāk, uz kādas pamestas ēkas jumta. Šoreiz līdzbraucējos devās ļaudis, kas ikdienā darbojas kā Juglas suņu patversmes brīvprātīgie aktīvisti.

Raudzīt plašāk…

No sirds samocījos pirmdien iz tam, ka dažādu iemeslu dēļ nesanāca realizēt nu jau par tradīciju kļuvušo Latvijas karoga uzvilkšanu kādā no pilsētvidē rodamajiem augstumiem. Tīk man atdzīvināt graustu pelēktoņu ainavu, piejaucot tai valsts karoga karmīnsarkano toni. Heraldiķi skaidro, ka sarkanā krāsa šai karogā simbolizē drosmi un varonību, bet baltā – cēlumu un atklātību. Vērojot valstī notiekošo, gan brīžiem liekas, ka tādas karoga krāsas ir nu jau nepelnītas… Taču tautas gudrība vēsta, ka cerība mirst pēdējā. Ja kas, vēl arvien pieķeru sevi, ka ceru uz labo cilvēkos, sasodīts.

Fotogrāfijas iz urbantrip.lv hroniku dzīlēm

Stāsts ir tāds: bildēju viņnedēļas nogalē ļautiņus, kas darba laikā izklaidē bērnus1 – un re, pats ij nenoturējos. Vēl daži fakti, kas Jums (iespējams) būtu jāzina par šo fotogrāfiju – tā ir tapusi Dzintaru pludmalē, kadru fiksējusi LauraF un cigarete nedeg.

____________
1 par tiem es Jums noteikti kādreiz vēl pastāstīšu.