Svaigi no “GovCamp” priekšpasākuma nācis, varu nu Jums, kā solījis, iespaidos dalīties. Par to, kas vispār ir GovCamp, var nu jau ērti uzzināt šodien atklātajā mājaslapā www.govcamp.lv, bet īsumā – tā ir ideja par valsts pārvaldes ienākšanu blogu un citu sociālo mediju telpā. Taču te nav runa par politiķu PR aktivitātēm, bet vairāk tieši par ierēdniecības līmeņa darbinieku komunikāciju ar sabiedrību, kam turklāt vajadzētu būt raksturīgai izteiktai atgriezeniskajai saitei. Tātad – intensīva divvirzienu komunikācija starp izpildvaru un sabiedrību, kuras rezultātā vajadzētu rasties idejām, viedokļiem un informācijas apmaiņai, kam savukārt sekotu produktīva darbība. Vismaz tā to redzu es, Jūsu padevīgais kalps šī bloga ietvaros. Bet turpinājumā pārpublicēšu tās piezīmes, kas dzima manā melnajā kladītē sapulces gaitā. Šoreiz gan atļaujoties tās tomēr pārdrukāt.
Tēma, kas mani ilgstoši interesējusi (un par kuru ir nācies rakstīt arī akadēmiska rakstura darbus), ir sabiedrības līdzdalība valstī notiekošajos procesos, iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedriskajās iniciatīvās un nevalstisko organizāciju sektorā. Un GovCamp idejās es patiesi saskatu diezgan būtisku iespēju celt pilsoņu motivāciju visā augšminētajā iesaistīties – gan sadarbībā ar pašvaldību un valsts institūcijām (iesaistoties lēmumu noslīpēšanas un virzīšanas procesā), gan sabiedriskajās iniciatīvās (rodot sociālajos medijos to platformu, uz kuras, jau atkal sadarbojoties ar nepieciešamās administratīvās informācijas sniedzējiem, šīs iniciatīvas adekvāti organizēt).
Savā ziņā tas līdzinās konsultāciju sistēmai – tikai šai gadījumā sabiedrības pārstāvji vēršas pie ierēdņiem (un citiem institūciju darbiniekiem, kas pamatā strādā ar cilvēkiem) nevis administratīvās sarakstes formā, kas nereti ieilgst līdz bezgalībai, bet gan rod iespēju ļoti ātri online režīmā uzzināt sev nepieciešamo informāciju, kā arī novadīt līdz pārvaldes institūcijām pilsonisko viedokli, kas tām savukārt var noderēt, uzkrājot datus par to, ko tad īsti no pārvaldes vēlas sagaidīt sabiedrība (tai skaitā ietilpst arī operatīvā informācija par kādā konkrētā teritorijām pastāvošām problēmām, kas ne mazāk operatīvi ir jārisina). Praktiski ir pierādījies, ka pirmais sabiedrības iesaistīšanās līmenis nopietnu problēmu risināšanā ir pilsoņu sadarbība ar pašvaldībām (ASV katrā vismazākajā pašvaldībā ir dažādas pilsoņu komitejas) – ņemot vērā tagad pieaugošās “digitālās paaudzes” īpatnības, “Valdība 2.0” klūst par kapitālu sadarbības platformu.
Savukārt, institūcijām rodas iespēja būtiski saīsināt ceļu, kuru parasti iziet dažādi likumprojekti un citi dokumenti laikā no to uzmetumu tapšanas brīža līdz virzīšanai uz pilntiesīgu pieņemšanu augstākajās lēmējinstancēs – kā arī tiešā saskarsmē paskaidrot dažādus ne pārāk populārus lēmumus un rīcības. Bez šaubām, digitālā komunikācija Latvijā vēl arvien ir nepietiekami attīstīta un tai jāpiedzīvo neskaitāmas metamorfozes un pilnveidojumi, kā arī tā nebūt nav pieejama visām sabiedrības grupām, paaudzēm un slāņiem – taču pirmais solis ir sperts, un nākamie vēl tikai sekos. Piedevām, atšķirībā no daudzām agrāk izmantotām tehnoloģijām, kuru pielietošanai bija nepieciešams vesels lērums tehnoloģisku zināšanu, web 2.0 viltības ir apgūstamas teju intuitīvi, to pielietošana vispārīgā līmenī tāpat ir lielākoties visai viegla un turklāt reti prasa specifiskus finansiālos ieguldījumus, tāpēc praktiski procesā nav tik grūti iesaistīties arī tiem, kas ar datoriem un internetu visbiežāk “ir uz Jūs”.
Kas vēl būtu sakāms… Bez šaubām, sabiedrībai vēl jāpierod pie idejas, ka administratīvā komunikācija var notikt arī šādā veidā, izmantojot blogus, twitter un tamlīdzīgas tehnoloģijas, kas līdz šim nereti ir tikušias uztvertas kā tīrā dīkdienība – par to jau nedaudz rakstīju iepriekšējā publikācijā, “Sociālie mediji kā politisks instruments”, tāpēc neatkārtošos. Vienu gan gribas bilst – domājams, ka “valdība 2.0” sistēma vissvarīgākā ir tieši šobrīd pieaugošajai jaunatnei, kas ar digitālo komunikāciju lielākoties tiek galā ļoti viegli un kurai tā kā informācijas iegūšanas veids būs sevišķi nozīmīga, veidojot savu dzīvi un karjeru Latvijā.
[turpinājums sekos]
#govcamplv #tweetupgovlv GovCamp – Valdība 2.0 http://whiterabbit.lv/2009/11/26/govcamp-valdiba-20/
Pirmās atsauksmes pie @whiterabbit_lv http://bit.ly/5WBjRq
Pirmās atsauksmes pie @whiterabbit_lv http://bit.ly/5WBjRq #tweetupgovlv
Pingback: Twitter Trackbacks for GovCamp - Valdība 2.0 [whiterabbit.lv] on Topsy.com
RT @govcamplv: Pirmās atsauksmes pie @whiterabbit_lv http://bit.ly/5WBjRq #tweetupgovlv
Paldies par atskatu. Pats būt nevarēju, bet gribēju.
Gribētu gan piebilst, ka pirms ierēdniecības aktīvas ievākšanās virtuālajā telpā ir jāveic vismaz 2 aktivitātes – mērķauditorijas izpēte (kas uzskatāmi pierādīs, cik detalizēti tehniskie pavadraksti ir nepieciešami – no sērijas Adobe Acrobat ielādēt šeit) un organizācijas iekšējās kārtības izstrāde attiecībā uz darbinieku sasaisti ar web 2.0 un iesaisti sociālajos tīklos.
Latvijas gadījumā problēma šķiet ir arī tā, ka sabiedrība tehnoloģiski ir sašķēlusies un kopsaucēju meklēšana, ja notiek pavirši, rezultējas darbos ar skaistām idejām un skaļiem vārdiem, bet ar minimālu ieguvumu.
Bildes no pasākuma #tweetupgovlv – http://picasaweb.google.com Pirmās blogera pārdomas: @whiterabbit_lv http://bit.ly/5WBjRq #tweetupgovlv
Bildes no pasākuma #tweetupgovlv – http://picasaweb.google.com un pirmās blogera pārdomas: @whiterabbit_lv http://bit.ly/5WBjRq
Bildes no pasākuma #tweetupgovlv – http://tinyurl.com/yg7chcr un pirmās blogera pārdomas: @whiterabbit_lv http://bit.ly/5WBjRq
Džerijs Šterns raksta par vakardienas GovCamp priekšpasākumu-tikšanos http://bit.ly/6jZ0ml
RT @Reynis: Bildes no pasākuma #tweetupgovlv – http://tinyurl.com/yg7chcr un pirmās blogera pārdomas: @whiterabbit_lv http://bit.ly/5WBjRq
RT @Reynis: Bildes no pasākuma #tweetupgovlv – http://tinyurl.com/yg7chcr un pirmās blogera pārdomas: @whiterabbit_lv http://bit.ly/5WBjRq
Ja godīgi, ne īsti sapratu, iz kam būtu vajadzīga izpēte par pavadrakstiem – jo PDF un tādā garā ir vairāk Valdībai 1.0 raksturīgā vienvirziena komunikācija, kurai būtu, iespējams, vajadzīga auditorijas izpēte. Valdība 2.0 nevar īsti balstīties uz auditorijas izpētes rezultātiem, gluži otrādi, tai ir jānāk, lai iekustinātu tos, kas paši vēl negrib iekustēties – praktiski, tai šī auditorija ir JĀRADA.
Kurš būs jāiekustina vairāk – students, kurš no laukiem ir atnācis studēt uz lielo pilsētu vai vecāka gadagājuma cilvēks, kurš tikko iemācījies strādāt ar PC? :)
Uz visām sabiedrības grupām nenostrādās vieni un tie paši komunikācijas veidi. Otrkārt, īpaši lielo pilsētu vai reģionu gadījumā, nav zināms, kāds ir tas vidusmēra iedzīvotājs, ar kuru valsts pārvaldei jāsadarbojas. Resp., auditoriju nevar radīt, ja to neiepazīst un nedarbojas veidā, kas tai ir uztverams – mēs nevaram a priori pieņemt, ka katrs zinās, kas ir Scribd un, ka katrs izmantos tvīterošanu.
Tevi droši vien izbrīnīs fakts, ka politiski/valstiski visneaktīvākā grupa ir studenti? Statistika tieši to parāda.
P.S. par pārējo – kāpēc tu pieņem, ka ienākšana web 2.0 nozīmē iziešanu no web 1.0 u.c.? Tas, ka valsts pārvalde veidos aktīvāku komunikāciju ar digitālo paaudzi, taču nenozīmē, ka visi vecie ceļi tiks likvidēti.
Patiesībā, man vairāk šķiet, ka jautājums, vai viedoklis ir nepieciešams, jo to var saņemt un pat diezgan viegli paspēlējoties ar preses relīzēm un palasot komentārus.. piemēram, “valdība paredz… kaut ko” nekas nav pieņemts, bet reakciju var dabūt momentā.. vai kāds lasa?
Vai šos instrumentus jau šobrīd prot kāds izmantot?
Piedod, ka turpinu tirzāt.
Par tām divām piesauktajām paaudzēm – uzskatu, ka abas grupas sākotnēji būs vienlīdz neaktīvas – studenti negribēšanas, bet vecāka gadagājuma cilvēki – nemācēšanas dēļ.
Es nesaku, ka jāatkāpjas no web 1.0, bet arī neuzskatu, ka web 2.0 saziņa jaattīsta tikai ar to nelielo sabiedrības daļu, kas to jau izmanto. Izmantojot iespēju, ka tas viss šobrīd ienāk gov aprindās, ir jāpaplašina iesaistīto personu loks, nevis jākoncetrējas tikai uz pašreizējiem aktīvajiem lietotājiem – vismaz Latvijas mazās sabiedrības gadījumā tā ir.
Vēl viens ne mazāk svarīgs iemesls – valsts pārvaldē resursi ir ierobežoti. Latvijā vispār vēl ir tālu līdz līmenim, kad speciāli algosim web 2.0 + PR + digiMarketing cilvēku. Tas ir tāpat kā ar tulkiem – parasti meklē biroja menedžeri, kurš kvalitatīvi spētu veikt arī tulka/tulkotāja darba pienākumus.
Tas viss, protams, imho.
Apsolos vairs nespamot.
Iespējams, uz tikšanos janvārī! :)
Nu īstenībā nav tik traki – uz rakstā pieminēto tikšanos tieši bija ieradušies iestāžu web cilvēki, un tur bija daudz ļoti zinošu īpatņu – var teikt pat otrādi, es patiesi izbrīnījos, cik daudz manu twitter-blog-utt paziņu, kā izrādās, patiesībā ir saistīti ar valsts pārvaldi. Attiecīgi, speciālisti ir, vajadzīgs tikai dopings. Un tā veidošana ir aizsākusies. Ja ir iespēja, noteikti atnāc uz nākamgada GovCamp – tas dod iedvesmu.
P.S. par tevis tā saukto “spamu” – nekādu iebildumu. Gluži otrādi, es ļoti priecājos, ka ir cilvēki, kas vēlas diskutēt.