Vien pirms dažām stundām ir beigusies Twitter aktīvistu konference – t.s. Tweetup02, kas šogad ar NOKIA atbalstu norisinājās Vecrīgas restorānā KID. Lūk, neliels atskatiņš.

Raudzīt plašāk…

It kā nepiederu (vai vismaz šī bloga ietvaros cenšos) pie tiem ļautiņiem, kas steidz pārpublicēt teju katru ievēroto video vai bildīti – taču šī būs no tām retajām reizēm, kad tomēr nenoturēšos. Manuprāt, materiāls diezgan unikāls un sabiedrībai vēlami demonstrējams ar mērķi vairot gaišās emocijas.

Lieta grozās (jocīga frāze, vai ne?) ap itāļu policijas motociklistu paraugdemonstrējumiem tā ap 1950. gadu. Citiem būtu ko pamācīties – gan tīri tehniski braukšanas mākslas ziņā, gan arī, domājot par lepošanos ar savu profesiju.

P.S. skatīties ar skaņu!

Nē, nē, tā nebūs 2. daļa stāstam par Kunigundi – vien atmiņas, ko izraisījušas kādu draudziņu klasiskās teorētiskās diskusijas par to, vai palēciens krītošā liftā var izglābt cilvēku no nosišanās. Par šo nezinu, taču krītošā liftā es tiešām esmu bijis… Kopā ar vairākiem lieciniekiem, tā ka nekādu izdomājumu.

Notika tas laikā, kad vēl mācījos vidusskolā, tā ap 1997. gadu vai agrāk. Katrā ziņā, tas bija laiks, kad pat mobilie telefoni vēl bija salīdzinošs retums, kam šajā stāstā arī ir sava nozīme. Gadījās pāris brīvas stundiņas; nelielā klasesbiedru bariņā aizdevāmies ciemos pie kāda no tiem A. Deglava ielas mājās. Kā jau kārtīgi vidusskolnieki, iedzērām bezalkoholisko alu, uzpīpējām beznikotīna cigaretes un parunājām par tēmām, kas nebija saistītas ar seksu, hehe. Kad pienāca laiks doties atpakaļ uz skolu, bijām gana noguruši, lai neskrietu no septītā stāva lejup pa trepēm, bet izmantotu liftu. Un te nu tas sākās…

Raudzīt plašāk…