Liekas, radošam, ar kritisku domāšanu apveltītam cilvēkam Dievs ir ceļš, kamēr aprobežotam ļautiņam – vienīgā izeja.
Tag: pārdomas
Ziemassvētki
Nujā, reizumis kaitina daļa no tā, kas pavada šos svētkus pasaulē un Latvijā. Bet daudz vairāk kaitina pūlis, kurā visi viens otram gaužas, cik ļoti tos tracina Ziemasvētki, komercija, tradīcijas, priecīgie cilvēki, baznīca, viss pārējais – bet svin jau tik un tā.
Дети – цветы жизни*
Pirms pāris dienām, uzturoties sabiedriskajā transportā, nācās novērot diezgan skumju ainu – trīs puišeļus ar skolas somām (vizuāli likās, ka varētu būt pirmklasnieciņi). Skumju tāpēc, ka minētie visa ceļa garumā savā starpā skaļi saklaigājās, un viņu galvenā, dzidriem smiekliem pavadītā “spēlīte” bija šāda – viens iebļaujas “nāvi okupantiem!”, otrs mauc pretī: “aizver muti!”… Saprotams, bērneļiem jau šie vārdi neko sevišķu nenozīmē, tikai tāds izsauciens, ko liels onkulis televizorā pateicis un kas kļuvis par valsts līmeņa jociņu. Mēs jau arī smejamies, kad izrādē klauns paslīd uz banāna mizas un kritienā sasit pakaļu. Bet skumji, ka valsts folkloru pamazām sāk sastādīt šādas klaunādes…
————-
* bērni – dzīves ziedi
Mirušie blogo
Klejojot pa svešvalstu resursiem, izlasīju kādu domu, par kuru sākumā pasmīkņāju, bet pēc tam nāca aizdomāšanās… Autors runāja konkrēti par LiveJournal un pauda viedokli, ka dzīvojam unikālā laikmetā, kurā visi blogotāji pagaidām ir vēl dzīvi, bet tā nebūs vienmēr un tad nāksies attiecīgo resursu pārsaukt par DeadJournal.
Zināt, man ir gadījies piedzīvot kaut vai oranžajā to jocīgo sajūtu, kad kāds paziņu lokā pa retam (3x tfu!) aiziet bojā, bet paliek “dzīvs” viņa profils, pavisam neseni ieraksti dienasgrāmatā, fotogrāfijas u.c. Kamēr radi un draugi, ja vispār to kāds iedomājas izdarīt, pārliecina administrāciju, ka cilvēka patiešām vairs nav, tas kā spoks turpina saņemt vēstules, dažādus vērtējumus, rakstu un foto komentārus u.c. Tikai biedējoši klusē. Vēl no kāda portāla, kam pats sen esi aizmirsis paroli, atnāk atgādinājums par šī cilvēka dzimšanas dienu.
Ņemot vērā, cik aktīvi mēs šai laikmetā reģistrējamies visdažādākajos portālos un piesakāmies uz visādām e-akcijām, un veidojam paši savus blogus (īpaši “mūžīgajās” bezmaksas vietnēs) – top reizē baisi un interesanti, kā tad būs, kad notiks pirmās izteiktās web 2.0 paaudzes nomaiņa un internetā parādīsies desmitiem tūkstošu šādu “spoku”.