It kā nepiederu (vai vismaz šī bloga ietvaros cenšos) pie tiem ļautiņiem, kas steidz pārpublicēt teju katru ievēroto video vai bildīti – taču šī būs no tām retajām reizēm, kad tomēr nenoturēšos. Manuprāt, materiāls diezgan unikāls un sabiedrībai vēlami demonstrējams ar mērķi vairot gaišās emocijas.

Lieta grozās (jocīga frāze, vai ne?) ap itāļu policijas motociklistu paraugdemonstrējumiem tā ap 1950. gadu. Citiem būtu ko pamācīties – gan tīri tehniski braukšanas mākslas ziņā, gan arī, domājot par lepošanos ar savu profesiju.

P.S. skatīties ar skaņu!

Reizēm tā pavisam nejauši, kādu ceļa gabalu mērojot, gadās atrast pa objekta, par kura eksistenci pirms tam ij ne mazākās nojausmas nav bijis. Tā arī šoreiz – ripinot māju virzienā pa Liepājas šoseju no šai blogā jau vairākkārt pieminētajām kāzām, kā ar āmuru pa pieri uzgāza ceļmalas uzraksts “Erotiskais muzejs”. Latvijā!

Minētā zīme atrodama, braucot no Liepājas puses uz Rīgu – kreisais pagrieziens Džūkstes pusē. No Rīgas braucot, tas būtu attiecīgi labais pagrieziens uzreiz aiz autobusa pieturas, kas saucas “Pagrieziens uz Džūksti”. Zīme tad rāda, ka muzejs esot 6 km no šī pagrieziena, bet tur viss ir viltīgi, attālums nav mērīts pa taisno. Ja gribēsiet nokļūt muzejā, Jums būs jātaisa tāds kā kreisais pusaplis, sekojot ceļa norādēm virzienā uz “Piemiņas parku”. Un tad jau aiz tāda betonēta laukuma turpat pa labi vien būs.

Raudzīt plašāk…

Nē, nē, tā nebūs 2. daļa stāstam par Kunigundi – vien atmiņas, ko izraisījušas kādu draudziņu klasiskās teorētiskās diskusijas par to, vai palēciens krītošā liftā var izglābt cilvēku no nosišanās. Par šo nezinu, taču krītošā liftā es tiešām esmu bijis… Kopā ar vairākiem lieciniekiem, tā ka nekādu izdomājumu.

Notika tas laikā, kad vēl mācījos vidusskolā, tā ap 1997. gadu vai agrāk. Katrā ziņā, tas bija laiks, kad pat mobilie telefoni vēl bija salīdzinošs retums, kam šajā stāstā arī ir sava nozīme. Gadījās pāris brīvas stundiņas; nelielā klasesbiedru bariņā aizdevāmies ciemos pie kāda no tiem A. Deglava ielas mājās. Kā jau kārtīgi vidusskolnieki, iedzērām bezalkoholisko alu, uzpīpējām beznikotīna cigaretes un parunājām par tēmām, kas nebija saistītas ar seksu, hehe. Kad pienāca laiks doties atpakaļ uz skolu, bijām gana noguruši, lai neskrietu no septītā stāva lejup pa trepēm, bet izmantotu liftu. Un te nu tas sākās…

Raudzīt plašāk…

…jeb skaidrs apliecinājums tam, ka dokumentus zaudēt nevajag. Redziet, stāsts būs par pazaudētas nodokļu grāmatiņas atjaunošanu un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Un Džeriju, protams. Atceraties šodienas īslaicīgo, bet ārkārtīgi intensīvo lietusgāzi?

Raudzīt plašāk…