Kādu kāzu aizkulises

Varbūt es par daudz pēdējās dienās aizraujos ar šī notikuma aprakstīšanu. Taču tā jau ir, kad paša dzīvē kādu brīdi nekas īsti nenotiek, bet emociju kāre tomēr eksistē, jāmeklē alternatīvas. Lūk, viena no tām. Pastāstīšu Jums nedaudz vairāk par Jāņa un Agates kāzām, šoreiz aizkadrā notikušo.

Katrai fotogrāfijai, kas top kāzās, parasti ir savs background, nereti vesels stāsts. Tā arī šeit – pastāstīšu tos drusciņ, jo patiesībā jau teju visi, kas lasa šo manu blogu, vairāk vai mazāk pazīst arī citus šai notikumā iesaistītos. Re, piemēram, bilde numur viens – it kā lielisks taču kadrs. Bet nē, jaunajiem lauleņiem, protams, ir tūdaļ jāparāda, ka pirms bučošanās noteikti vajag ieraut. Re, glāzes pavisam sausas!

Kā Jūs domājat, ja precas divi juristi – vai visas iespējamie (p)akti un līgumi par laulību dzīvi tiek slēgti pirms attiecīgā ieraksta izdarīšanas dzimtsarakstu lielajā grāmatā? Kur nu, pat limuzīnā jaunlaulātie nespēja nomierināties un slēdza norunu pēc norunas.

Labi, ka vismaz pirms tiem abi mēģināja saglabāt skaidrāku galvu. Tomēr jaunais vīrs saprata, ka nu vairs viss nebūs tik vienkārši, un jau īsi pēc ceremonijas sāka vingrināties komunicēt ar sievu “caur puķēm”.

Neiztika arī bez spēka paņēmieniem, kuru ietvaros jaunais vīrs deva mājienu, ka ir spējīgs risināt problēmas arī nestandarta veidos, ja viņu uz to izprovocē.

Turpat viesu priekšā sievai tika norauts vainadziņš un ielidināts prom plūstošajā upē. Pēc tam šai pašā upē (lai gan runā, ka divreiz vienā upē neesot iespējams iekļūt) savdabīgu sacensību ietvaros tika iemestas arī dažas papīra lidmašīnas.

Visi minētie objekti vispirms sagādāja galvassāpes tuvējā krastā stāvošajam makšķerniekam, taču pavisam drīz viņš iemācījās jaunos apstākļus izmantot sev par labu. Pat no tilta bija redzams, kā zivis, interesējoties par dīvainajiem peldošajiem jaunumiem, peldēja tiem tuvāk un bakstīja ar degunu; makšķernieks attiecīgos priekšmetus pasāka izmantot par āķa iemešanas orientieriem, un visi bija laimīgi. Nu, izņemot varbūt vienīgi dažas zivis, kas vēlāk nonāca uz pannas – bet par to man nekas konkrēts nav zināms. Toties pavisam noteikti man ir zināms, ko abi jaunlaulātie viens par otru ierakstījuši laulību līgumā.

Iepriekšējā ierakstā par šīm kāzām Jūs redzējāt tādu glītu bildīti ar zirdziņiem. Izskatījās pavisam rāmi lopiņi, vai ne? Bet nebija jau viss tik vienkārši, patiesībā tie nekādi nebija pierunājami stāvēt uz vietas un abiem pasākuma vaininiekiem, kuriem ar zirgiem līdz tam nebija sevišķas pieredzes, sagādāja ne vienu vien satraukuma pilnu mirkli.

Taisnības labad gan jāteic, ka viss īstais satraukums pēc laulību ceremonijas tomēr tika vedējiem – Andrim un Ilzei. Un to var saprast – galu galā, vedēji ir tie, kuriem nemitīgi jārūpējas par kāzu norisi, kamēr lauleņi grimst laimes pilnā bezrūpībā, bet viesi sacenšas, kurš skaļāk nobļausies “Rūgts!” vai ātrāk izdzers svētku šampanieša pudeli.

Nav tāpēc brīnums, ka vedējtēvs nākamajā dienā izskatījās apmēram tā…

Tomēr vakara un nakts gaitā par īstu jautrību rūpējās aizrautīgais pāris no “Chocolate-Events”, kas šoreiz to pārmaiņas pēc darīja vien atpūtas ietvaros, tomēr tāpēc ne mazāk profesionāli. Nez, nez, vai nu citādi mūsu bariņš būtu vairākas stundas no vietas dejojis un ālējies tai lietusgāzē, kas viņnedēļ pār Kurzemi gāja?

Taisnības labad jāpiebilst, ka Andra sāpi nākamajā rītā pilnā apmērā veldzēja jaunās sievas tēvs, parūpēdamies par to remdējošu eliksīru. Protams, izteikti terapeitiskās devās!

Sievas māte gan torīt netika cauri tik viegli – viņai kopā ar dažiem viesiem nācās izpildīt dažādus priekšnesumus, lai izpirktu ķīlas un saņemtu atpakaļ dažādus nakts gaitā izzaudētus priekšmetus.

Tie viesi, kuriem no šāda liktens pavērsiena bija izdevies paglābties, turpat plača vidū no priekiem lēca vai gaisā.

Jaunais pāris kopā ar vedējiem par to visu smējās tieši tik ilgi, līdz izrādījās, ka viņi paši ir upuru lomā. Un tad viņi smējās vēl vairāk, paralēli uzrīkojot veselu šovu ar dejām un ABBAs dziesmiņām.

Izmanīgākie viesi izmantoja šo mirkli, kad lielākās daļas uzmanība bija pievērsta improvizētajam priekšnesumam, un metās virsū pārtikas produktiem – kā nekā krīze taču!

Jā, un ne tikai ēdienam. Taču nākamās bildes vērtību sapratīs tikai tie, kas bija klāt. Kaut katrās viesībās būtu tāda jautra tante, tad garlaicība nedraud!

Ij nekāds lietus to neizbojās. Lai dzīvo Agate un Jānis!

6 Comments

  1. Pingback: Džūkstes Bargā krāni

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *