Internets. Sociālie mediji. Valsts? Jā, jaunās komunikāciju tehnoloģijas pēc reklāmas un mārketinga pasaules iekarošanas ar nokavēšanos ienākušas arī valsts institūciju ikdienā. Taču Latvijā tās šajā kontekstā ir pavisam jauna parādība – pagaidām lielākoties pastāvot nozares entuziastu organizētu iniciatīvu veidā. Taču, traktējot valsts pārvaldi kā pakalpojumu sniedzēju, bet iedzīvotājus kā šo pakalpojumu patērētājus, tieši sociālie mediji varētu dot būtisku ieguldījumu komunikācijas un informācijas aprites uzlabošanā starp pārvaldes institūcijām un iedzīvotājiem, tādējādi mazinot plaisu starp varu un tautu.
Vēl pirms nepilna gada, kaut kur ieminoties par šādu iespēju, tūlīt droši varēja sagaidīt komentārus par to, cik tā būtu bezatbildīga valsts resursu un pārvaldes darbinieku laika izšķērdēšana, etc. Taču šī gada laikā esam attiecīgajā nozarē piedzīvojuši lēcienveida progresu, pateicoties atsevišķu organizāciju un personu entuziasmam.
Aizmetņi tam meklējami 2009. gada nogalē, kad norisinājās vesela rinda nozares aktīvistu diskusiju par valsts iestāžu digitālo komunikāciju; šo diskusiju kuratore bija Liena Muraškina, kas profesionālajā jomā darbojas kā LR Ministru Kabineta Komunikācijas departamenta konsultante, bet ārpus tā ir sociālo mediju aktīviste un uztur personīgo blogu http://ierednis.blogspot.com, kurā raksta par sociālo mediju un tamlīdzīgu tehnoloģiju izmantošanas iespējām valsts pārvaldē. Minēto diskusiju organizēšana tāpat notika L. Muraškinas personīgās iniciatīvas kontekstā, bez tiešas ierosmes no jebkādām iestādēm. Pirmajās diskusijās piedalījās citi sociālo mediju aktīvisti un dažādu sabiedrisko organizāciju entuziasti, vēlāk tika piesaistīti arī valsts iestāžu komunikācijas nodaļu darbinieki, sabiedrības līdzdalības nozares pētnieki un citi interesenti.
Minēto diskusiju tiešais rezultāts bija 2010. gada 23. janvārī notikusī neformālā konference „GovCamp Latvija 2010”. GovCamp ir visā pasaulē pieņemts apzīmējums šādām konferencēm par jauno mediju, tehnoloģiju un sociālo platformu iespējām valsts pārvaldes darbā, kas notikušas daudzās pasaules valstīs (pirmā no tām – 2006. gada rudenī Beļģijā). „Govcamp Latvija 2010” mērķis bija ne tikai aktualizēt sociālo mediju un jauno tehnoloģiju iespēju izmantošanu valsts pārvaldes darbā, bet arī runāt par dažādiem projektiem atvērtākai valsts pārvaldei un pieejamākiem tās datiem.
Sociālo mediju lietošanas būtisks priekšnoteikums ir spēja uz atklātību, bet valsts pārvaldē šāda veida komunikācija ir liels izaicinājums. Runājot par iemesliem, kāpēc Latvijā valsts pārvalde vēl nav pieņēmusi jauno komunikācijas formu, kas citur pasaulē attīstās daudz straujāk, bloķē iestāžu pieeju sociālajiem tīkliem utt., tika secināts, ka pastāv šādi iespējamie motīvi:
► bailes zaudēt kontroli pār notiekošo;
► atbilstošas organizācijas kultūras trūkums;
► nav iesaistīts augstākais vadības līmenis;
► neprot novērtēt sociālā medija efektivitāti, ietekmi;
► nav zināšanu par sociālo mediju izmantošanu;
► nepietiek resursu (laiks, cilvēki) regulārai aktivitātei.
Tomēr jaunākajos pētījumos un aptaujās iegūtie dati liecina, ka sabiedrība varētu būt gatava jauno komunikācijas tehnoloģiju pastiprinātai ienākšanai valsts pārvaldes ikdienā, paralēli jau esošajām saziņas formām veidojot arī iespēju iedzīvotājiem operatīvi komunicēt ar pārvaldes pārstāvjiem, izmantojot sociālo mediju platformas un tīklus – un pārvaldei nekas cits neatliks kā sekot sabiedrības pieprasījumam, kas šobrīd ir sācis aktīvāk izpausties caur dažādu NVO spiedienu uz pārvaldi. Kā ļoti labu piemēru minētajam var minēt nesen radušos projektu “Gudras galvas”.
Neilgi pirms 10. Saeimas vēlēšanām sabiedriskās politikas centrs “Providus” nāca klajā ar idee fix – izveidot portālu, kurā visas uz Saeimu kandidējošās personas varēs (vai pat būs spiestas) tiešsaistes režīmā publiski atbildēt uz vēlētāju jautājumiem. Veiksmīgi tika atrasta sadarbības firma, kura bija gatava gandrīz neiespējami īsos termiņos izveidot iecerētā portāla pirmo, eksperimentālo versiju – un jau pēc mēneša tā tika palaista tautās. Jaunajā portālā tika „no augšas” izveidoti 1235 kandidējošo personu profili, katra „īpašnieks” saņēma īpašu paroli šī profila labošanai. Divas no partijām tiešā veidā atteicās piedalīties, no pārējām kandidāti sāka pakāpeniski iesaistīties portāla darbībā.
Lai ievērotu pilnu konsekvenci, jāmin, ka patiesībā uz iepriekšējām – Latvijas pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām līdzīgu ideju jau bija mēģinājis realizēt portāls Draugiem.lv, taču veidojis to kā pietiekami dārgas maksas pasākumu, tāpēc ideja praktiski izgāzās. „Providus” šo ideju pavērsa kā bezmaksas projektu ar vēlmi tiešām uzlabot komunikāciju starp politiķiem un sabiedrību – un ar to vinnēja.
Katrā profilā kandidātam bija iespēja ievietot savu fotogrāfiju, publicēt savus trīs galvenos solījumus un atbildēt uz iesūtītajiem jautājumiem. Lietošanas vienkāršotā, gandrīz primitīvā forma savā ziņā papildus motivēja kandidātus to darīt pašiem, nevis uzticēt procesu, piemēram, sabiedrisko attiecību speciālistiem – ko šajā kontekstā vērtēju kā pozitīvu parādību.
Savukārt, no sabiedrības puses portāla darbībā varēja iesaistīties jebkurš interesents, kuram bija profils vienā no trim populārajiem sociālajiem portāliem – Draugiem.lv, Twitter vai Facebook, kura datus bija nepieciešams izmantot pie autorizēšanās, tādējādi veicinot konstruktīvismu un jautājumu kvalitāti (caur atteikšanos no anonimitātes, kas nereti dod pamatu verbālai agresijai internetā). Ikkatram kandidātam varēja uzdot jebkuru jautājumu, kas tūdaļ kļuva publisks – tādējādi sabiedrība varēja ne tikai izlasīt visas atbildes, bet arī redzēt, uz kādiem jautājumiem kandidāti neatbild.
No portāla pastāvēšanas sākuma nepilna mēneša laikā tajā reģistrējās un savu profilu apstrādāja vairāk nekā 400 deputātu kandidāti, no viņiem pilnībā savu profilu aizpildīja aptuveni 250. Vēlētāji kandidātiem šai posmā uzdeva vairāk nekā 3500 jautājumus un saņēma gandrīz 3000 atbildes (pa to laiku portālu bija apmeklējuši ap 35000 unikālo apmeklētāju). Aktīvākos apmeklētājus, kas šķirstīja kandidātu profilus, uzdeva jautājumus un, tādējādi pelnot punktus, sasniedza noteiktu aktivitātes līmeni, portāla vadība apbalvoja ar diplomiem, kurus pasniedza publiskā pasākumā, arī šādā veidā motivējot lietotājus un reklamējot savas aktivitātes (kopā šādu apbalvoto bija 144). Diplomi tika pasniegti arī deputātu kandidātiem, kas visaktīvāk bija atbildējuši uz jautājumiem.
Pēc vēlēšanām – 2010. gada 11. oktobrī „Providus” centrā notika diskusija starp projekta organizatoriem un tā aktīvākajiem lietotājiem, kurā tika apkopota iegūtā pieredze un ieteikumi portāla darbības uzlabošanai, kā arī organizēta „prāta vētra” jaunu ideju ģenerēšanai. Kā esošā portāla pozitīvās īpašības tika atzīmētas: pieejamība, solis uz sabiedrības līdzdalības celšanu, iespēja uzzināt vairāk par sabiedrībai mazpazīstamiem deputātu kandidātiem, personīga saikne ar tiem, iespēja salīdzināt vienas partijas kandidātu viedokļus par noteiktiem jautājumiem, neitralitāte (bez reklāmas un propagandas), vienkāršība lietošanā u.c.
Šobrīd ir uzsākusi darbu projekta jaunā versija – kuras galvenie varoņi ir vairs nevis neskaitāmie mazpazīstamie deputātu kandidāti, bet gan Latvijas valsts galvenajā pārvaldes elementā – Saeimā ievēlētie 100 deputāti, kuri tajā darbosies vismaz tuvākos četrus gadus. Taču tagad sabiedrībai vairs nav jāgaida uz kādu termiņu pienākšanu vai preses izcelto skandālu publiskošanu – portālā www.gudrasgalvas.lv jau tagad katram ir pašam iespējams sekot deputātu darbam, uzdot tiem jautājumus un lasīt atbildes, tāpat ieviesta blogu sadaļa un citi jauninājumi, kas ļauj tautai pavisam tiešā veidā komunicēt ar tās pārstāvjiem, kā arī brīvi redzēt, kādi jautājumi tautas kalpiem liekas neērti vai traucē baudīt prieku par jauno amatu.
Protams, Latvijai vēl tāls ceļš ejams līdz tik spēcīgai sociālo mediju integrēšanas formai valsts pārvaldes darbā, kāda ir vērojama, piemēram, ASV – un nav tuvs pat tas līmenis, kāds ir tepat kaimiņos Krievijā. Tomēr pirmais lielais solis pavisam noteikti ir sperts, un lielākā daļa tālāko panākumu atkarīga no sabiedrības pašas iesaistīšanās. Laiks rādīs – gaidīsim, vērtēsim, līdzdarbosimies.