Runā, ka šonedēļ Saeimas kārtējās plenārsēdes darba kārtībā no jauna atgriezīsies „Saeimas atvēršanas” iniciatīva, ko tautas kalpiem piespēlējis nesen izveidotais portāls „Mana balss”. Viņreiz (mēneša sākumā) tā pati ideja tika noraidīta pamatā ar „Saskaņas Centra” balsīm, piedaloties dažiem parlablatviešiem, bet pārējiem kopā ar ZZS izliekoties par beigtu zivi (izmantojot man mazsaprotamo Saeimas balsojuma formu „atturēties”). Raudzīt plašāk…
Tag: līdzdalība
Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši
8. jūnijā uz AB dambja Viesturs Dūle „Oligarhu kapusvētkos” aicināja sabiedrību atmosties no gara kūtruma un uzsākt aktīvu NEsadarbošanos ar oligarhiem – ar to saprotot, piemēram, atteikšanos darboties visdažādākajos veidos tur, kur alga par to nāk no šo oligarhu kabatām. Kā ļaunuma saknes šajā „sabiedrības slānī”, protams, tika minēti trīs lielākie – Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Andris Šķēle.
Šīs akcijas garā gribētos iet vēl tālāk – un ne tikai NEsadarboties ar pašiem oligarhiem un neiesaistīties to uzņēmējdarbībā, bet arī nevardarbīgā veidā sodīt tos uzņēmējus un citas personas, kuras šos oligarhus un viņu realizēto valsts izzagšanas politiku turpina atbalstīt ar savām finansēm, darbiem, idejām – vai pat tiešu korupcijas veicināšanu, dodot kukuļus. Tādu personu sarakstus itin viegli var atrast, piemēram, oligarhu politisko „kabatas partiju” ziedotāju sarakstos KNAB mājaslapā, kā arī citos veidos. Raudzīt plašāk…
Kas rīko revolūcijas
Nesen lasīju tādu interesantu frāzi, kura lika aizdomāties. “Revolūcijas nerīko tauta, kas ir badā. Revolūcijas rīko paēdusi tauta, kura pāris dienas nav dabūjusi ēst” – autoru diemžēl nezinu, arī tulkojums tāds visai aptuvens. Taču pamatideja ir skaidra – tie, kas ir pastāvīgā trūkumā, nemaz nav tie, kas visvairāk par savām tiesībām iestājas. Uz to intensīvāk jūtas aicināti tie, kuriem vien pēkšņi ir atņemts tas, kas ilgstoši bijis. Liekas, tas diezgan labi atbild uz jautājumu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir pārvērtušies par cērpamām aitām un nerīkojas līdzīgi grieķu kolēģiem, ejot ielās un pieprasot valsts varai atbildi uz savām prasībām… Pāris desmitu gadu garais labējo partiju diktāts iedzinis tautu trūkumā, pie kura tā ir šai laikā pieradusi. Dumpojas tikai tie, kam kaut kas atņemts pēkšņi – ne velti tām pāris akcijām, kas nu vispār bijušas tādas, lai lietotu apzīmējumu “masveida”, ierosinātāji paši ir cieši saistīti ar politiskās varas cīņām. Bet tie, kam visvairāk būtu jāsarosās, padevīgi klusē.
100 gudrās galvas
Internets. Sociālie mediji. Valsts? Jā, jaunās komunikāciju tehnoloģijas pēc reklāmas un mārketinga pasaules iekarošanas ar nokavēšanos ienākušas arī valsts institūciju ikdienā. Taču Latvijā tās šajā kontekstā ir pavisam jauna parādība – pagaidām lielākoties pastāvot nozares entuziastu organizētu iniciatīvu veidā. Taču, traktējot valsts pārvaldi kā pakalpojumu sniedzēju, bet iedzīvotājus kā šo pakalpojumu patērētājus, tieši sociālie mediji varētu dot būtisku ieguldījumu komunikācijas un informācijas aprites uzlabošanā starp pārvaldes institūcijām un iedzīvotājiem, tādējādi mazinot plaisu starp varu un tautu. Raudzīt plašāk…