Dziesma, ar kuru Maidanā izvadīja kritušos varoņus. Tekstā mātes un dēla saruna, skumjas par nāvi svešumā.
Dziesma, ar kuru Maidanā izvadīja kritušos varoņus. Tekstā mātes un dēla saruna, skumjas par nāvi svešumā.
Pirms pāris gadiem, kad galvenais politiskās telpas notikums bija “valodas referendums”, sašutis tulkoju Jums kādu aktīvista Lindermana bloga rakstu, kurā autors bija izvērsis pret latviešu valodas vēsturi vērstu propagandu, vienlaikus latviskajos medijos aicinot uz toleranci un brālīgu draudzību – acīmredzot, te bija cerība uz to, ka latvieši krievu valodu vairs nemācās, tajā nelasa. Un lielā daļā gadījumu tā diemžēl ir taisnība. Taču šodien manas uzmanības lokā nonāca kāds materiāliņš, ar kuru salīdzinot, Lindermans klusi dodas telpas stūrī, lai nomierinātu nervus ar kādu paciņu cigarešu. Arī to nu esmu nolēmis iztulkot, jo paziņu lokā ir krietns daudzums cilvēku, kas dažādu iemeslu dēļ krievu mēlē nav ielauzījušies, bet kuriem šādas lietas būtu jāzina – sākot ar cilvēkiem “parastajiem” un beidzot ar augstu amatu politiskajiem darboņiem. Raudzīt plašāk…