Pēdējā laikā nereti dzird runājam par to, ka uzņēmumiem nemaz nav vajadzīgas sociālo mediju stratēģijas, jo šo mediju nozīme ir pārspīlēta un kalpo tikai tiem, kas pelna naudu ar šo stratēģiju izstrādi. Citi, savukārt, ar putām uz lūpām strīdas pretī un apgalvo, ka bez šīs jaunā tipa komunikācijas jebkura uzņēmējdarbība ir lemta neveiksmei. Bet patiesība, kā jau tas parasti mēdz gadīties, ir kaut kur pa vidu. Raudzīt plašāk…
Category: rakstu darbi
Esmu Krauklis
Iespējams, šis virsraksts lika sarosīties Edgara Po daiļrades faniem. Iespējams, man tas pat liekas tīkami. Taču šoreiz tomēr runa ir par ko citu – jo raugi, kā izrādās, Krauklis es esot pēc slāvu horoskopa, kas mums tuvāk pazīstamajam pēc datumiem atbilst kaut kam pa vidu starp Ūdensvīra un Zivju zīmēm. Taču slāvu horoskopa kontekstā zīmes raksturojums ir atšķirīgs. Raudzīt plašāk…
Latvju mēdiji
Protams, atvainojos visiem latviešu valodas kultūras adeptiem – zinu arī es vārdu pareizrakstību. Taču šoreiz kļūdu tomēr īsti vairs nesaredzu – jo liekas, nav jau mums to mediju, kas objektīvi atspoguļotu valsts un pasaules notikumus. Tikai par visu notiekošo un arī savu profesiju mēdīties vien prot, kāpēc tad nesaukt lietas īstajos vārdos, ko? Bez šaubām, eksistē tāda parādība kā analītiskā žurnālistika. Taču arī tai ir jābūt savā ziņā objektīvai. Vai pie mums tā ir? Atļaušos es ģīmi saverkšīt šaubu pilnā vieplī…
Latvijas laikrakstu redakcijas par analītisko žurnālistiku diemžēl lielākoties sauc mazkonstruktīvu ķengu rakstus ar subjektīviem secinājumiem (še domās atvainojos atsevišķiem žurnālistiem, kuru personīgā kultūra ir viņiem ļāvusi līdz tādam līmenim nenolaisties, tak viņu ir būtisks mazākums). Pēdējās pāris nedēļās tās liekas esam pārspējušas pašas sevi. Piemēram, tik tikko ir beigušās vēlēšanas, jaunā valdība nemaz pat nav sākusi oficiāli strādāt – bet lasītājs jau ir “informēts”, ka tajā ir tikai zagļi, korumpanti un vispār pēdējie nelieši, par kuriem vēlētāju vairākums ir nobalsojis tikai dēļ personīgā stulbuma. Interneta portālu anonīmo komentētāju vislabākajās tradīcijās “žurnālisti” ir iejutušies politiķu, politologu, vēsturnieku un sazin kādu vēl nozaru profesionāļu (vietumis pat, liekas, psihiatru) lomās un izteikuši tādas prognozes, no kurām vienkāršajam lasītājam mati stāvus ceļas gaisā un sirsniņā tā vien urdās vēlme izdzert kasti šņabja, aizdedzināt māju un ar viltotu pasi pieteikties kādā ārzemju leģionā.
Runā, ka labus darbus rada labas domas. Kādus darbus un attieksmi pret dzīvi rada mūsu žurnālistu izveidotā sabiedriskā doma?
Ļeva Cūciņa lielā diena
Arturs Mednis un var priecīgi sist plaukstiņas. Jau kuro gadu Rīgas Zoodārzs oktobrī organizē interesantu akciju – tā sauktās Dzīvnieku dienas, kurā dažs labs cilvēciņš var aktivizēt savu iekšējo lopu, hehe. Vai drīzāk ārēji labi redzamo, kas paslēpies viņa personvārdā. Tā arī šī gada 9. un 10. oktobrī Zoodārzu par puscenu varēs apmeklēt cilvēki, kuru vārds vai uzvārds satur kāda dzīvnieka nosaukumu (cik noprotams, jebkurā valodā). Pilnīgi bez maksas tikt iekšā iespēja ir tiem, kuriem šāds nosaukums sastopams gan vārdā, gan uzvārdā, taču tas esot liels retums (es gan pazīstu pāris cilvēkus, kurus šāda laime tomēr varētu piemeklēt).
Tīri vai žēl, ka populāru multeņu dzīvnieku vārdi neskaitās. Citādi es arī priecīgs varētu vīkšīties Mežaparka virzienā, bet nu nekā. Taču šī ieraksta pirmais teikums gan paliek spēkā – Zoodārza darbinieku apkopotā statistika liecina, ka trakoti populāra akcijas apmeklētāju vidū esot dažādu putnu sugu nosaukumu klātbūtne personvārdos.
