Pavisam dīvaina sajūta pārņēma mani, barikāžu laika divdesmitgadē Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē atrodoties vienā telpā ar Alfrēdu Rubiku. Nekādi nevarēju koncentrēties uz viņa teikto, acu priekšā rēgojās ainiņas no pagātnes. Būtu gribējis ielīst šī cilvēka galvā un uztvert viņa paša domas sēdes laikā… Izsmiekls? Nožēla? Par daudz versiju. Lai gan domāju, ka nojaušu patieso. Dīvaini iegriezās ausīs Alfrēda uzrunas sākums: “Atnācām Jums pastāstīt, ko mēs tur Eiropā darām.” – jā, mums, Latvijas iedzīvotājiem un mazajai valdībai, par lielo Eiropu atnācis pastāstīt onkulis Alfrēds. Divdesmit gadi…

Izziņai: deviņdesmito sākumā komunistu partijas līderi A. Rubiku apcietināja par noziegumiem pret Latvijas valsti un piesprieda astoņus gadus cietumā (atbrīvots pirms termiņa). Tagad viņš ir Saskaņas Centra deputāts Eiropas Parlamentā. Iespējams, atliek nožēlot, ka jau tolaik nebija “aifoni” un “jūtūbi” – varbūt tad tautas atmiņa nebūtu tik īsa.

Valsts varas un iestāžu komunikācija sociālajos medijos ir tēma, kas mani ilgstoši interesējusi kā pilsoniskās līdzdalības sastāvdaļa. Šobrīd par to intensīvā režīmā top arī studiju darbs, kura ietvaros aicinu Jūs aizpildīt aptauju:

PAPILDINĀTS: Paldies visiem, kas piedalījās, aptauja tiek slēgta.

Aptauja ir anonīma, dati tiks izmantoti vien konkrētā darba ietvaros – ar kura kopējiem secinājumiem nākotnē, bez šaubām, padalīšos arī šai blogā. Process neprasīs pārāk daudz Jūsu laika, aptauja sastāv no 4 nelielos blokos sadalītiem 14 jautājumiem, no kuriem lielākā daļa ir ar jau gatavām atbildēm, kuras atliek tikai atķeksēt. Jau iepriekš paldies!

Gobziņam uzstājoties “Radio 101”, kāds klausītājs (kura personību neatklāšu, hehe) sagādāja viņam pārsteigumu, iesūtot atskaņošanai ēterā divas senas Roberta kompozīcijas – un man jāteic, lieliski lieliskas. Nespēju atturēties, nepublicējis tās arī šeit.

Ievietotāja teksts: “Roberta Gobziņa uzstāšanās kādā no 80-to gadu beigu diskotēkām, iespējams, festivālā “Roks par neatkarību” 1989. gadā, jo magnētiskā lenta, no kuras šis ieraksts ir iegūts, glabājas pie manis kopš minētā gada. Iespējams, pats Roberts Gobziņš neatceras šādu uzstāšanos.”

“Disko Deutschland”

“Rīgas mūzikas instrumentu fabrika”