savā starpā kopotie raksti
Diez vai Kerols nojauta, ka Alise sekos Baltajam Trusim ar RSS palīdzību...
Ak, šoreiz tikai tās ievada kadrs. Tālāk grēka ceļos es viņām nesekoju, vīriešiem ar fotoaparātu tur gaitas liegtas, hehe. Vispār jau tāpat jutos pirmos elles lokus izgājis – redz, pāris stundiņas esošajā karstumā bildēt zem tiešas saules nav vis nekāds joks. Likās, ka esmu pa tam zaudējis kādus desmit kilog… nē, litrus ķermeņa apjoma.
…vai arī tā bija samērā maz. Kaut kur es nesen lasīju, ka visvairāk magnētisko vētru parasti ir tajos periodos, kad uz Saules nav plankumu. Un tāds periods tieši esot bijis pirms apmēram 50 gadiem. Bet magnētisko vētru laikā parastajiem ļautiņiem sāpot galva; secinājumus tad nu izdariet paši. Vienīgais, kāpēc gan ne citās teritorijās… Ir versijas?
…jeb skaidrs apliecinājums tam, ka dokumentus zaudēt nevajag. Redziet, stāsts būs par pazaudētas nodokļu grāmatiņas atjaunošanu un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Un Džeriju, protams. Atceraties šodienas īslaicīgo, bet ārkārtīgi intensīvo lietusgāzi?
Jūtos vienkārši spiests vēstīt Jums par tik senu pasākumu, jo drīz te parādīsies stāsts arī par jau ceturtajiem šai pašā vietā un kompānijā svinētajiem svētkiem, tamdēļ neiztikt bez zināmas priekšvēstures.
Jautāts, kuri ir bijuši mani vislabākie Līgo svētki, atceros vairākus. Precīzāk, trejus. Pirmie no diviem bija pavadīti paša laukos, vieni atmiņā palikuši ar trakulīgu braukāšanos ar dīvainām automašīnām un klētiņā uzsprāgušu alus mucu, kas draugam Jurim lika ar putu piešķiestām brillēm kā lielam kurmim labu brīdi visai smieklīgi taustīties pēc gaismas (toties vakarā viņš revanšējās liktenim, plūkdams papardes ziediņu pie manas māsīcas); otrie pavadīti turpat, ar draugiem itin nejauši muļķojot iedzīvotājus (patiesi nekādi nevaru saprast, kas tiem lika noturēt mūs par mūziķiem, kas spēlēs klubā) un liktens atriebes mirklī nakts lietusgāzes laikā mēģinot izrakt iesprūdušo Audi no kaimiņa bietēm…
Bet trešie… eh, trešie bija, ir un droši vien būs paši tīkamākie manas dzīves gājumā. Svinēti tie tika 2006. gadā laukos pie Latvijas Aktieru savienības prezidenta Rolanda Zagorska kā vienots vairākdiennieks, sākot ar Rolanda sievas Lienes 30-gadi un beidzot ar jāņošanas paģiru dienu. Par to visu tad arī drusku sīkāk, cik nu atmiņā un pēc fotogrāfijām varēšu piemināmā sagrābstīt.
Ir manā draugu lokā viens diezgan traks pilsonis, kurš stipri aizraujas ar paraplanierismu – tā ir tāda kā lidošana, kā planēšana ar vadāmu izpletņveida spārnu. Un šodien no viņa – dienas stāsts, ko nespēju atturēties, tālāk Jums nevēstījis.
