Feb 162010
Share 'Cilvēks bez sociālajiem medijiem' on Draugiem Share 'Cilvēks bez sociālajiem medijiem' on Facebook Share 'Cilvēks bez sociālajiem medijiem' on Google+ Share 'Cilvēks bez sociālajiem medijiem' on LinkedIn Share 'Cilvēks bez sociālajiem medijiem' on LiveJournal Share 'Cilvēks bez sociālajiem medijiem' on Odnoklassniki Share 'Cilvēks bez sociālajiem medijiem' on Pinterest Share 'Cilvēks bez sociālajiem medijiem' on Tumblr Share 'Cilvēks bez sociālajiem medijiem' on Twitter Share 'Cilvēks bez sociālajiem medijiem' on Wordpress Share 'Cilvēks bez sociālajiem medijiem' on Email Share 'Cilvēks bez sociālajiem medijiem' on Print Friendly
 

Tikko nāku no LU SZF notikušās diskusijas par sociālajiem medijiem. Devos turp ne jau tāpēc, ka būtu cerējis ko sev jaunu uzzināt. Bet gribējās pavērtēt publiku, paklausīties auditorijas jautājumos, kas cilvēkus interesē, kas ne, un tādā garā. Te tūdaļ prātā iešaujas kādas apmeklētājas komentārs – jautājumu no SZF studentiem tikpat kā nebija. Pat no tiem, kuri paši, kā pēc sarunām varēja noprast, pat raksta savus akadēmiskos darbus tieši par šo tēmu. Gandrīz visi jautātāji bija “cilvēki no malas”. Vai tas nozīmē, ka viss tāpat ir skaidrs? Drīzāk otrādi – ka nekas nav skaidrs.

Šo pēdējo atziņu ar savu izturēšanos apliecināja pat DELFI redaktors Ingus Bērziņš, kurš gan runājot savu piederību pie šī medija neatklāja. Galvenais, ar ko ievērojams bija viņa komentārs, bija apliecinājums, ka viņš pats esot tāds cilvēks, kurš līdz šim neesot reģistrējies itin nevienā sociālajā portālā un arī priekšdienās to nekad neplānojot darīt. Te nu ir tas izpratnes jautājums – acīmredzot, pastāv uzskats, ka sociālie e-servisi aprobežojas ar draugiem.lv un Facebook, vai vēl varbūt Twitter. Noturējos tomēr nepajautājis, vai tad DELFI foto un video galeriju sistēma arī nav šāds sociālais serviss.

Kopumā jāsecina viens – vēl ilgs, ļoti ilgs laiks paies, kamēr vietējā sabiedrība būs gatava pieņemt sociālos portālus kā kaut ko vairāk nekā tikai ikdienas “čatiņa” vietu. Un brangus labumus (tai skaitā ij garīgos, ij materiālos – lasīt: finansiālos) līdz tam brīdim iegūs tie nedaudzie, kas šobrīd ir spējuši paraudzīties tālāk par deguna galu. Visvairāk tieši uz to rēķina, kuri šobrīd skeptiski smīkņā: sak, man jau to visu nevajag.

Apr 222009
Share 'Dienas citāts docenta Ījaba izpildījumā' on Draugiem Share 'Dienas citāts docenta Ījaba izpildījumā' on Facebook Share 'Dienas citāts docenta Ījaba izpildījumā' on Google+ Share 'Dienas citāts docenta Ījaba izpildījumā' on LinkedIn Share 'Dienas citāts docenta Ījaba izpildījumā' on LiveJournal Share 'Dienas citāts docenta Ījaba izpildījumā' on Odnoklassniki Share 'Dienas citāts docenta Ījaba izpildījumā' on Pinterest Share 'Dienas citāts docenta Ījaba izpildījumā' on Tumblr Share 'Dienas citāts docenta Ījaba izpildījumā' on Twitter Share 'Dienas citāts docenta Ījaba izpildījumā' on Wordpress Share 'Dienas citāts docenta Ījaba izpildījumā' on Email Share 'Dienas citāts docenta Ījaba izpildījumā' on Print Friendly
 

“Ja kāds no mūsu lēmumu pieņēmējiem kaut uz mirkli būtu ieklausījies ekonomistu sacītajā, teiksim, 2007. gadā, viņš šodien diez vai aizrautos ar populārā vārda “krīze” skandināšanu. Par krīzi var runāt tad, ja kāds sociālās organizācijas modelis iekšēju vai ārēju iemeslu dēļ piedzīvo nopietnas funkcionālas grūtības. Pasaules finanšu sistēmā varbūt patiešām ir krīze. Taču Latvijas ekonomikā nav krīzes, jo nav nekāda modeļa, kurš varētu piedzīvot funkcionālas grūtības vai pārvarēt tās. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir norisinājies anarhisks ekonomiskas caurejas process, kuru uzskatīt par kaut kādu daudz maz skaidru organizācijas modeli ir pilnīgi nepamatoti. Tādēļ nomierinošā runāšana par “krīzi” un tās pārvarēšanu šodien vienīgi uz laiku atbrīvo no nepieciešamības atbildēt uz sāpīgo jautājumu — no kurienes lai nāktu šīs valsts izaugsme tagad, kad īpašumu burbulis ir pārsprādzis?”

Pilns raksts: FAILED STATE. LATVIJA?

P.S. Patiešām iesaku izlasīt šo rakstu.