Mad tea party

Baltajam trusim gluži piedienīgs vaļasprieks liekas esam tējas patērēšana jebkuros daudzumos, vai ne? Nenoliegšu, tā upuris es patiešām esmu. Nevarētu gan apgalvot, ka esmu dēļ tā kļuvis par dižu tējas šķirņu pazinēju un kvalitātes ekspertu, nepavisam nē. Taču esmu vidusmēra latvietis, tāpēc viedoklis man tik un tā ir, hehe.

Iz pašas bērnības traki esmu iecienījis citronus – un ar laiku tiem pievienojusies gan melnā tēja, gan tekila, gan citi “papildus produkti”. Tie nāk un iet, taču melnā tēja ir palikusi kā nemainīga vērtība. Kas varbūt liksies mazāk ierasti – kopš bērna kājas ļoti garšo arī kumelīšu tēja, bet teju neciešu piparmētru un vispār zaļās (ar pavisam retiem izņēmumiem). Vēlāk, manā dzīvē ienākot ūdenspīpēm, kā to pīpēšanas jauks pavadelements dzērienu kartei piepulcējās arī sarkanās tējas. Un tad jau sākās plašāki eksperimenti.

Šobrīd tamlīdzīga aina manā grāmatplauktā ir ierasta lieta:

…un vispār jau tas tikai tāds sīkums vien ir. Pirms kādas nedēļas, piemēram, tur varēja manīt gozējamies 54 vai 55 dažādas tējas, hehe. Protams, tas bija izņēmuma gadījums – dēļ dāvanas laba drauga 30-gadē, kurā tas saņēma attiecīgo skaitu tēju. Pa vienai par katru gadu. Šobrīd manā krājumā ir… tūlīt paskaitīšu… ahā, nu vairs tikai 18 šķirnes.

Sevišķi esmu iecienījis māju tuvumā atrodamo “Chado” tēju veikaliņu, no kura nāk tās attēlā redzamās glītās paciņas melnos un sarkanos toņos. Tajā ir atrodamas dažādas melnās tējas, sarkanās tējas, zaļās tējas, sudraba tējas, baltās tējas, ledus tējas, mate tējas, zāļu tējas, veselības tējas, ziemas tējas… un tad vēl kaudze tēju ar tādiem nosaukumiem, no kuriem mana mēle mežģījās un pirksti drukājot pinas, tamdēļ pat nesākšu uzskaitīt. Varat paši apciemot minēto veikaliņu un paraudzīt, kas un kā. Zinu, ka “Chado” ir vismaz vēl viena filiāle, taču es mēdzu būt tikai Dārzciema veikaliņā: https://foursquare.com/venue/27154581

No sevis varētu ieteikt pievērst uzmanību dažām tējām. Piemēram, kaktusvīģu tēja (vēl viens izņēmums manās attiecībās ar zaļajām tējām), “China Pu Erh” (antioksidējoša veselības tēja ar ļoti īpatnēju “ražošanas” procesu), “Maiju dārgumi” (melnā tēja ar kakao un šokolādi), “China Golden Yunnan” (augstvērtīga melnā tēja ar gaišiem tējas pumpuriem). Bet kopumā tur atrodams tāds lērums šķirņu, ka ne saskaitīt… Un beigām esmu pietaupījis to, kas neviļus kļuvusi par sirdij vistuvāko tēju no “Chado” pieejamā krājuma – lai arī garšas krāšņuma ziņā tā varbūt no iepriekš minētajām nedaudz atpaliek. Tak runā jau, ka par gaumi nestrīdoties – un manai gaumei atbilstoša izrādījusies melnā tēja ar meža zemeņu un piparu aromātu. Baudot šo tēju, visvairāk ir jūtama tieši meža zemeņu piegarša, taču laiku pa laikam tai interesanti izlaužas cauri kāds dusmīgs pipariņš, he. Iesaku pamēģināt – tikai neizdzeriet visus veikaliņa krājumus, lai arī man kas paliek tomēr pāri.

Ārpus visa minētā veikaliņā var, protams, atrast arī dažādus tējas piederumus – krūzītes, kanniņas, sietiņus, karotītes, cukuriņus, kārbiņas un ko tik vēl ne. Taču tādu izpētīšana vairs īsti nav mans lauciņš, tur pie lietas drīzāk būtu jāķeras kādai meiteņu kārtas pārstāvei.

Starp citu, šo te rakstu gan noteikti vēl papildināšu ar jauniem novērojumiem – un noteikti arī ShishaClub projekta ietvaros man būs kas par to sakāms – tēja ir ūdenspīpes rituāla svarīga sastāvdaļa. Iespējams, drīz pastāstīšu par kādām sevišķām tējas šķirnēm vai ko tādu. Gaidiet, kā parasti, ar maisu!