Vai drīkst ignorēt sociālos medijus?

Pēdējā laikā nereti dzird runājam par to, ka uzņēmumiem nemaz nav vajadzīgas sociālo mediju stratēģijas, jo šo mediju nozīme ir pārspīlēta un kalpo tikai tiem, kas pelna naudu ar šo stratēģiju izstrādi. Citi, savukārt, ar putām uz lūpām strīdas pretī un apgalvo, ka bez šīs jaunā tipa komunikācijas jebkura uzņēmējdarbība ir lemta neveiksmei. Bet patiesība, kā jau tas parasti mēdz gadīties, ir kaut kur pa vidu.

Vispirms ir nopietni jāvērtē Jūsu uzņēmuma un pārdoto preču/pakalpojumu klāsts, to precīza mērķauditorija u.c. – tikai tad var skaidri pateikt, vai Jums ir vajadzīga iešana sociālo mediju pasaulē. Tomēr, ņemot vērā laikmeta īpatnības, visdrīzāk Jūsu mērķauditorija tiešām izrādīsies tajā kategorijā, kura ir sasniedzama arī šādi. Bet paskatīsimies uz to “no otras puses” – tas ir, nerunāsim par tiešajiem ieguvumiem, drīzāk par to, ko Jūs varat zaudēt, neveidojot sava uzņēmuma komunikāciju sociālajos medijos.

Galvenais zaudējums ir ļoti vienkārši raksturojams – ja paši neveidosiet aktīvu komunikāciju, Jums būs daudz mazāk iespēju precīzi sekot tam, ko par Jums šajos sociālajos medijos runā klienti un, kas ir reizēm ne mazāk noderīgi, konkurenti. Un tātad būs zaudēta arī iespēja atbildēt uz izmantotajiem argumentiem, slīpēt savu tēlu, kura degradēšanai konkurenti noteikti pieliks roku. Turklāt sociālie mediji būs visdrīzāk pirmā vieta, kur par noteiktām preču/pakalpojumu grupām meklēs informāciju aktīvie jaunieši. Ja Jūsu tur nebūs, izvēle var krist uz konkurentu piedāvājumu, bet Jums tā vietā – ne pārāk veiksmīgas zīmola izmaiņas: turpmāk Jūs uzskatīs par konservatīviem un neprogresīviem… Iespējams, kāds nodomās arī, ka esat noslēgti un baidāties komunicēt ar patērētāju. Varbūt tāpēc, ka paši neticat tam, ko darāt? Starp citu, šis aspekts var radīt arī negatīvu iespaidu uzņēmuma iekšienē – Jūsu darbinieku vidū noteikti atradīsies tādi, kas paši labprāt izmanto sociālos medijus. Attiecīgi, Jūsu darba vidē viņi varētu sajusties neomulīgi un tātad strādāt ar mazāku atdevi.

Jāņem vērā arī informatīvais faktors – vesela rinda sociālo mediju šobrīd ir pirmie resursi, kuros parādās informācija par tehnoloģiju un mārketinga jaunumiem, ziņu aģentūras šim ātrumam vairs īsti netiek līdzi. Bet reizēm informācijas operatīva saņemšana var nozīmēt sasodīti daudz. Arī Latvijas prese šobrīd aktīvi seko jaunumiem, piemēram, Twitter vidē un labprāt izmanto tajā atrasto informāciju savā darbā. Kāpēc atteikties no iespējas, ka tieši Jūsu informācija attiecīgajā nozarē kādu no viņiem ieinteresēs vispirms? Regulāri sūtītas preses relīzes šo tāpat neatrisinās – pirmkārt, arī tās vajag prast rakstīt un sūtīt “pareizajā virzienā”, bet kā Jūs zināsiet, ko īsti grib lasīt un saņemt Jūsu potenciālais klients, ja nebūsiet ar viņu iepriekš komunicējis? Daži uzņēmumi savu produktu testēšanai organizē fokusa grupu diskusijas u.c. Sociālie mediji ļauj šo procesu intensificēt teju bezgalīgi.

Protams, tas diez vai derēs, ja Jūsu produkts ir grīdas mazgājamās lupatas. Lai gan, kas zina… Bet te jau darbs reklāmas speciālistiem.