Reizēm nāk prātā visādas dīvainas domas. Piemēram, par to, ka mēs jau augam un dzīvojam tādā laikā, kura novakarā savām atvasēm vairs nekādi nevarēsim pateikt: “Es tavā vecumā…”, “Kad mēs augām…” un tādā garā. Viss, ko darām, kaut kur tiek fiksēts, ne tikai ne mazāk vainīgo laikabiedru atmiņās. Nu, pateiksi tu dēlam – sak, es tavā vecumā tāds vis nebiju. Bet šis ieraksta google attiecīgos atslēgvārdus un uzvaroši paziņo – biji gan. Un ne tāds vien. Par bērnu audzināšanu būs jāsaraksta daudz jaunu grāmatu.

Pateicoties “google statistiķim”, nesen uzzināju, ka Google rezultātos, meklējot pēc atslēgvārda “amorāls”, rezultātos pirmajā vietā ir mans blogs. Un viss dēļ kāda sena, neliela mirkļa ierakstiņa – Esmu amorāls*. Būs jāliek aiz auss – turpmāk netērēt laiku gariem rakstiem, bet iztikt ar īsām frāzēm – efekts lielāks, hehe. Protams, jokoju – kurš gan mani iedvesmas brīdī no rakstīšanas atturēt lai spētu… Bet tāpat interesanti.

———————
* toreiz bija domāta vārdu spēle, iekš kuras “amorāls” atklājas kā “mīlestības pārņemts”. Bet re, laikam nostrādāja “gribēju labāk, sanāca kā parasti”, hehe.