Raksta pirmajā daļā Jūs lasījāt, ka es pieminēju savdabīgu dalījumu – piedevas tabakas un pamata tabakas. Šāds dalījums ir visai nosacīts, un tomēr tas pastāv. Pielietojumu izsaka jau pats nosaukums – sagatavojot tabaku pīpēšanai, lielāko porcijas daļu sastāda pamata tabaka, bet piedevas tabaka tiek pievienota garšas izmaiņai.
Tā, piemēram, zemeņu tabakai var pievienot nedaudz piparmētru vai kokosriekstu, tas ir diezgan garšīgs kokteilis. No otras puses, kā jau teicu iepriekš, daudz kas šai gadījumā tomēr atkarīgs no konkrētās tabakas ražotāja. Man personīgi mīļākais tabakas kokteilis līdz šim ir bijis zemeņu-meloņu-banānu-piparmētru – un tas viss, pīpējot caur pienu. Taču gaumes ir dažādas, tāpēc katrs var piemeklēt sev piemērotus kokteiļus, eksperimentējot pats.
Latvijā pieejamo tabaku klāsts pašreiz nav pārāk plašs; galvenokārt, nopērkamas ir firmas El Nachla tabakas, reizēm parādās arī citas. Cenas svārstās apmēram no 2 līdz 3 latiem par standarta 50 g paciņu. Pareizi sagatavojot tabaku pīpēšanai, vienas paciņas satura pietiek apmēram 6-8 reizēm. Tādējādi, vienas pīpes pašizmaksu kopā ar ogli varētu rēķināt aptuveni uz 50 santīmiem – kas krasi atšķiras no pīpēšanas cenām restorānos, tomēr šī starpība nereti ir tā vērta, jo tās vietā stājas apkalpošana, noskaņa un gandrīz garantēts baudījums.
Kāds, savukārt, ir kvalitātes līmenis ūdenspīpju sagatavošanai Latvijas restorānos, tas ir atsevišķs jautājums, kura sastāvs, tā sakot, nemitīgi mainās. Negribētos nodarboties ar reklāmu vai, tieši pretēji, pelšanu, tomēr jāatzīst, ka gan servisa ziņā, gan arī citādi nepārspējams līderis arvien vēl ir „Habibi” – gan laikam ar dārgākajām cenām Rīgā. Tomēr ir vērts. „Habibi” iepērk un izmanto darbā tādas pīpes, kas krasi atšķiras no citur sastopamajām, tām ir platāka šļauka un vēl citas īpatnības, kas ļauj, piemēram, panākt biezāku un reizē vieglāku dūmu. Arī sagatavošana ir patiešām profesionāla, „Habibi” parasti diezgan rūpīgi izvēlas apkalpojošo personālu.
No citiem restorāniem un kafejnīcām, kuras piedāvā šādu pakalpojumu ar „parastajām pīpēm” (Latvijā nopērkamajām), neizcelšu nevienu, lai pārējie nebūtu jāpeļ – rakstot šos pārskatus, neuzskatu to par mērķi. Vienmēr, protams, paliek iespēja ar mani sazināties un pajautāt.
Pāriesim pie galvenā jautājuma – tabakas veidiem. Būtībā ir divi galvenie veidi – melnā tabaka un aromātiskā tabaka. To, kā savā starpā atšķiras aromātiskās tabakas, jau minēju. Bet dalījums atkal liekas mazliet neprecīzs, jo arī tā sauktajai melnajai tabakai ir savs aromāts – melno plūmju, tomēr tas ir mazāk jūtams un tabaka ir ļoti stipra. Austrumu zemēs to pat nereti pīpē, ogli liekot tieši uz tabakas, jo tā ir savādāk gatavota un deg ar stipras garšas dūmu, kamēr tā sauktās „aromātiskās tabakas” dedzināt nedrīkst, tām ir lielas temperatūras ietekmē jākūst. Tāpēc arī pīpējot tiek lietota folija, regulēts karstums, mainīti attālumi starp tabaku un ogli utt. Katrai pīpei un katram pīpētājam sava metode, universālu padomu te nav.
Turpinājums sekos
Par ūdenspīpes tabaku http://bit.ly/1yaSvQ & http://bit.ly/4zbkZM