Harmoniskā, dabiskā vidē tapusi pārtika ir sevišķais modernās cilvēces „klikšķis” – īpaši šobrīd, kad beidzot esam tikuši pāri tai robežai, aiz kuras zemes resursi jau iet mazumā. Kopš 2010. gada 22. augusta rīta mēs visi kopā esam sākuši patērēt vairāk, nekā planēta spēj nodrošināt. Bet ne par to stāsts. Continue reading »
…savstarpēji sacenšoties, pašmāju EKO produktu bīdītāji izdomā arvien interesantākas metodes. Šoreiz ar kaut ko labu un jaunu nākusi “Dabas Dobe”, piedāvājot produktam pievienoto vērtību, to pircējam ne tikai pārdodot, bet pat speciāli viņam audzējot. Continue reading »
Jēdziens “eko” mūsdienās ir modē – re, tagad pat prezervatīviem. Tāds, mazākais, interesants produkts, kas nu ar “Dabas Dobes” gādību izskatās nonācis arī latvju tirgus krājumos. Continue reading »
Pēdējā laikā nereti dzird runājam par to, ka uzņēmumiem nemaz nav vajadzīgas sociālo mediju stratēģijas, jo šo mediju nozīme ir pārspīlēta un kalpo tikai tiem, kas pelna naudu ar šo stratēģiju izstrādi. Citi, savukārt, ar putām uz lūpām strīdas pretī un apgalvo, ka bez šīs jaunā tipa komunikācijas jebkura uzņēmējdarbība ir lemta neveiksmei. Bet patiesība, kā jau tas parasti mēdz gadīties, ir kaut kur pa vidu. Continue reading »
Kā izskātas, pēc dažām stundām iestāsies Tele2 organizēts tviterreklāmas “bums” ierīcei Poken, kas pirms dažiem mēnešiem aizsniegusi arī Latviju. Pirmoreiz to ieraudzīju t.s. Digitālās iedvesmas seminārā “Digital 2010″, ko organizēja mārketinga aģentūra “Inspired” šī gada 17. martā. Nu jūtos spiests jemt digitālo spalvu un paust savu e-viedokli.
Jau toreiz seminārā uz pierakstu malām atzīmēju veselu rindu punktu, kas man likās mulsinoši Poken pielietojumā, taču nu esmu savas pierakstu lapiņas veiksmīgi pakāsis, tamdēļ mēģināšu sākt no jauna. Pa šo laiku gan domas mainījis neesmu, acīmredzot, šoreiz vis nebūšu minētā produkta mērķauditorijas pārstāvis. Lai gan, protams, ja man tāds e-puļķis kaut kur ceļā gadīsies nejauši, esmu gatavs ar to iepazīties tuvāk un viedokli pēc apstākļiem koriģēt. Galu galā, man kādreiz, sensenos brīvmākslinieka gados, arī mobilais tālrunis nelikās sevišķi nepieciešams (jā, esmu jau TIK vecs, hehe) – kamēr tagad, protams, bez tā nekādi nespēju ikdienā iztikt.
Īsti šobrīd nav laika nodoties gariem situācijas skaidrojumiem, bet gan jau paši sapratīsiet no konspektīvā atstāsta.
Neliela preambula: šovasar tiku rakstījis kādu gabaliņu par Latvijā ienākušo SMS-mārketingu, kas vēlāk tika publicēts arī laikrakstā “Telegraf” zem šī nosaukuma (oriģinālo vairs neatceros, ja godīgi). Protams, tas bija vairāk kā reklāmraksts, tomēr bija interesanti paanalizēt un nonākt pie noteiktiem secinājumiem. Raksts vēlāk nonāca laikraksta portālā – un no turienes, kā skatos, ir izplatījies pa neskaitāmiem portāliem Krievijā, Ukrainā un citur. Vienīgais, lielākoties bez paraksta… Tāpēc publicēju arī šai blogā, lai, tā sakot, iesistu īpašnieka mietiņu.
šī raksta īsā saite: http://bit.ly/6Ba3JC
src: http://www.telegraf.lv/news/reklama-povyshennoi-tochnosti-2
autors: Джерри Штэрн
Последний год стал очень трудным для латвийской экономики, и особенно это сказывается на работе малых и средних предприятий, которые нынче одно за другим сокращают свою деятельность; в таких обстоятельствах люди боятся начинать новый бизнес, ибо риск потерять все слишком велик. Тем, которые остаются на линии огня, во имя сбережения средств приходится сокращать время работы, рекламный бюджет и т.д., а это в виде цепной реакции опять же снижает доход.