Tag: mūzika
Unshaved
Gribu, lai redzat lielisku video – lai arī cenšos pēc iespējas retāk atražot citu portālu saturu, tomēr šis būs atkal izņēmums. 29 gadus vecais Darrens Formans no Londonas nebeidz pārsteigt, savienojot bītboksa un skaņas celiņu miksēšanas talantus. Iesaku atrast laiku un noskatīties uzstāšanās ierakstu pilnā garumā – kā rakstīja viens komentētājs, šīs esot vērtīgākās 48 minūtes, ko viņš dzīves gaitā pavadījis YouTube.
0:08 intro & Personal Birthday 1:11 Over 30’s 2 Tube&Bass Heads Rave get Fuck’d 4:07 Nice Doggy & Introduction 2 Internet 5:21 Dizzee Chicken’s Egg 11:47 Not@Rave, Talk2Frank, Gabber Xmas 16:07 Bolland ’91 & Benny BlueTrance (f’kin specific) 20:36 Going Medieval 22:24 ‘Thinna Bhubbuh Wuh’ 24:51 WubWub’s HonkStep 28:24 Ring of Cash Reggae News 34:08 Nudist S(hl)ong 36:17 Happy Wallabi 38:19 Sweet Lovin’ Astley 41:25 Drum&Bass is wicked 42:59 My name’s Beardyman + Standing in a seated venue
Pie stūres dzert ir kaitīgi
…par šo nesen pārliecinājos, uzsākot kustību ar velosipēdu no dīkstāves, vienlaikus mēģinot tuvināt mutei minerālūdens pudeli – tūdaļ teju pāri stūres ragiem pārlikos, he.
Kāds cits secinājums, kas tāpat pēdējo dienu gaitās radies – esmu atradis kārtējo stabilo velodziesmu, pie kuras labi ripojas, šodien vien braucot to noklausījos* reizes divdesmit:
___________
* nē, es nepiederu pie pašnāvniekiem, kas velobraucienos klausās mūziku austiņās – man ir citas metodes
Jēla gaļa un Jamaikas palmas
Ja Hese reiz salīdzināja moderno džeza mūziku ar jēlas, asiņainas gaļas izgarojumiem – precīzu citātu tagad neatcerēšos, interesenti var atsvaidzināt atmiņā viņa stāstu “Der Steppenwolf”, – es laikam gan gaumes robežās esmu palicis tomēr pie tās džeza daļas, kas kā dzīvi, pūkaini kaķēni valstās saulainā mauriņā. Apmēram tādas asociācijas manī rada arī grupas “Camillas” repertuārs, kuras 5 gadu jubilejas koncerts vakar gādāja baudījumu manām ausīm un sildīja sirdi.
Tā ir dzīvespriecīga, gaiša mūzika. Un rada dzīvespriecīgas, gaišas emocijas un domas, kas mūsdienu Latvijā šķiet esam arvien retāka parādība – uz vispārējā negatīvisma fona. Bet es Jums saku – daudz jaukāk par valdības lamāšanu privātā virtuvē ir dziedāt līdzi Laimas pantiņam par pasaules mainīšanu vai šūpot galvu Zīles flautas treļļu ritmā, he. Nemaz nerunājot par gardo svētku kliņģeri pasākuma noslēgumā.
Un jā, kā gluži dabisks turpinājums tam likās “Nabaklab” apciemošana, kur par pozitīvismu savukārt gādāja Boba Mārlija garīgie mantinieki – ska un regeja mākslinieki. Satiku daudz senu, senāku un pavisam senilu paziņu no tiem laikiem, kad zāle bija zaļāka un tādā garā. Kazi, varbūt velti kādā dzīves posmā esmu no tā visa norobežojies un gājis citu ceļu, upurēdams idiota sapni apšaubāmam reālismam. Bet tomēr – joprojām nepamet sajūta, ka šis ir iedvesmas pavasaris un arī vasara būs tāda pati, pilna ar radošiem cilvēkiem no pagātnes un tagadnes un ne mazāk radošiem darbiem. Piedalīsies?