Sākumā es šo rakstu gribēju nosaukt vienkārši “Pilsēta runā” un rakstīt tieši par formu, nevis kādu konkrētu gadījumu, taču apstākļi piespieda mani pārdomāt – procesā radās jauni fakti, kas liecina, ka Rīgas pilsētā norisinās kāds interesants stāsts. URBAN LOVE STORY. Lasiet tālāk, un Jūs visu sapratīsiet.

1. daļa: Pilsēta runā

Zīmēšana un rakstīšana izsenis ir bijušas nozīmīgas cilvēka pašizteikšanās formas, jo īpaši tajos gadījumos, kad to rezultātus izrādījies iespējams publiskot un gūt par tiem atzinību. Mūsdienās radoši informatīvā trokšņa apstākļos ļaudis gudro arvien jaunus paņēmienus, kā savu pūliņu augļus prezentēt masām. Piemēram, pilsētvidē tāds paņēmiens ir grafiti, kā arī vesela gūzma uz šo nosaukumu tikai nepelnīti pretendējošu ķēpājumu. Vairumā gadījumu (protams, ar izņēmumiem) diemžēl jāsecina, ka izveidotie uzraksti ir a) banāli; b) traucējoši; c) necieņas pilni pret cilvēku darbu (sākot ar ēku un būvju īpašniekiem un beidzot ar sētniekiem). Tāpēc cilvēki, kas jūtas atbildīgi, cenšas izvēlēties tādas metodes, kas sniedz ne tikai tiešu rezultātu, bet vēl arī dod papildus pozitīvo auru izvēlētā paņēmiena dēļ.

Raudzīt plašāk…

Šodien (jeb nu jau laikam jāsaka “vakar”, jo pulkstenis ir aiztikšķējis pāri pusnaktij)  vienkopus ar lērumiņu citu blogeru pabiju klubā “Rock’n’Riga”, kur citu acīm slēptā telpā norisinājās Valmiermuižas alus darītavas jauno tumšā alus šķirņu degustācija. Attiecīgais iestādījums iraid sagatavojis četrus pilotproduktus, kuri patreiz ir pieejami arī īslaicīgā pārdošanā (jau minētajā klubā, kā arī Vecrīgas veikaliņā “Alus galerija”) – līdz brīdim janvāra mēnesī, kad tiks apkopoti alus darītavas mājaslapā veiktās aptaujas rezultāti un noskaidrots sabiedrībai visvairāk patikušais tumšais alus. Un tikai šis viens uzvarētājs tad arī nonāks atklātā tirgū. Tā, lūk.

Patreiz minētajam alum nav specifisku nosaukumu – tas saucas vienkārši “Valmiermuižas tumšais alus Nr.X” (kur X ir skaitļi no 1 līdz 4 un apzīmē vien secību, kādā attiecīgie produkti saražoti). Pats esmu izvēlējies visvājāko no minētajiem aliem – Nr.1. Un man ir tam specifisks pamatojums. Redziet, patiesībā garšas ziņā man tuvāks likās pavisam cits alus, kurš bija arī par šo stiprāks grādos, taču nedz tas, nedz arī vēl pārējie divi nelikās sevišķi unikāli savās garšās; manuprāt, tie visai stipri atgādina dažādu konkurentu produktu garšu. Bet to nepavisam nevar teikt par Nr.1 – tā garšas buķete ir krietni oriģinālāka un stipri maz atgādina ko Latvijā pieejamu. Tamdēļ arī to esmu pasludinājis par manas vienpersoniskās aptaujas līderi, kurš varētu tieši ar savu oriģinalitāti iekarot noteiktas pozīcijas Latvijas alus tirgū.

Bet ko nu es te tik daudz muldu… Lai Jums rakstiņa pielikumā tiek veselas 13 bildes, kurās redzama daļa pasākuma dalībnieku. Jā, starp citu – paldies degustācijas organizatoriem, jo īpaši Onkulim Mikam!

Raudzīt plašāk…

Neliela preambula: šovasar tiku rakstījis kādu gabaliņu par Latvijā ienākušo SMS-mārketingu, kas vēlāk tika publicēts arī laikrakstā “Telegraf” zem šī nosaukuma (oriģinālo vairs neatceros, ja godīgi). Protams, tas bija vairāk kā reklāmraksts, tomēr bija interesanti paanalizēt un nonākt pie noteiktiem secinājumiem. Raksts vēlāk nonāca laikraksta portālā – un no turienes, kā skatos, ir Krievijā, Ukrainā un citur. Vienīgais, lielākoties bez paraksta… Tāpēc publicēju arī šai blogā, lai, tā sakot, iesistu īpašnieka mietiņu.

šī raksta īsā saite:

src: http://www.telegraf.lv/news/reklama-povyshennoi-tochnosti-2

autors: Джерри Штэрн

Последний год стал очень трудным для латвийской экономики, и особенно это сказывается на работе малых и средних предприятий, которые нынче одно за другим сокращают свою деятельность; в таких обстоятельствах люди боятся начинать новый бизнес, ибо риск потерять все слишком велик. Тем, которые остаются на линии огня, во имя сбережения средств приходится сокращать время работы, рекламный бюджет и т.д., а это в виде цепной реакции опять же снижает доход.

Raudzīt plašāk…