Šķiroju vakar ienākušās vēstules e-pastā, iebridu sen neaiztiktā katalogā, kur sakrājušās tikai kaut kādas seno gadu automātiskās vēstules no pāris portāliem. Viens no tiem – dzimšanas dienu apsveikumu portāls. Kāpēc es to stāstu? Nu re, bija man kādreiz meitene, kurai iesauka pasaules tīmeklī un arī ārpus tā bija Antikrists (ja godīgi, pat nezinu tam iemeslu). Un, kas ir šajā stāstā galvenais, – viņa ir dzimusi tieši Ziemassvētku datumā. Un tā nu man jau gadiem Ziemassvētkos nāk vēstules ar jautājumu: “Vai Tu atceries, ka šodien ir dzimis Antikrists?”
Tag: dzimšanas diena
Brokastis gultā
Pavisam nesen kādai paziņai bija dzimšanas diena, un tās priekšvakarā mēs sēdējām un visa cita starpā runājām arī par to, ka viņas mazā meita piesolījusi kā dzimšanas dienas dāvanu mammai pasniegt brokastis gultā. Interesanti, kā bērni īsti izprot šo jēdzienu – brokastis gultā? Vai tas nozīmē, ka nabaga jubilāram būs jāpamostas no tā, ka viņam uz galvas izber popkorna paku un palagā ielej kolu?
Līgo 2006
Jūtos vienkārši spiests vēstīt Jums par tik senu pasākumu, jo drīz te parādīsies stāsts arī par jau ceturtajiem šai pašā vietā un kompānijā svinētajiem svētkiem, tamdēļ neiztikt bez zināmas priekšvēstures.
Jautāts, kuri ir bijuši mani vislabākie Līgo svētki, atceros vairākus. Precīzāk, trejus. Pirmie no diviem bija pavadīti paša laukos, vieni atmiņā palikuši ar trakulīgu braukāšanos ar dīvainām automašīnām un klētiņā uzsprāgušu alus mucu, kas draugam Jurim lika ar putu piešķiestām brillēm kā lielam kurmim labu brīdi visai smieklīgi taustīties pēc gaismas (toties vakarā viņš revanšējās liktenim, plūkdams papardes ziediņu pie manas māsīcas); otrie pavadīti turpat, ar draugiem itin nejauši muļķojot iedzīvotājus (patiesi nekādi nevaru saprast, kas tiem lika noturēt mūs par mūziķiem, kas spēlēs klubā) un liktens atriebes mirklī nakts lietusgāzes laikā mēģinot izrakt iesprūdušo Audi no kaimiņa bietēm…
Bet trešie… eh, trešie bija, ir un droši vien būs paši tīkamākie manas dzīves gājumā. Svinēti tie tika 2006. gadā laukos pie Latvijas Aktieru savienības prezidenta Rolanda Zagorska kā vienots vairākdiennieks, sākot ar Rolanda sievas Lienes 30-gadi un beidzot ar jāņošanas paģiru dienu. Par to visu tad arī drusku sīkāk, cik nu atmiņā un pēc fotogrāfijām varēšu piemināmā sagrābstīt.
2009. gada 7. marts
Šis nu gan ne tuvu nebūs tik garš un skaists ieraksts kā viņgadējais, tomēr pavisam bez atzīmēšanās arīdzan neiztikšu. Runa iraid par manu kārtējo dzimšanas dienu, kurai šoreiz bijis raksturīgs skaitlis 30. Kas ir gana daudz un tamdēļ vien jāpiemin, kā man liekas…
Pasākums bija sadalīts trejās daļās, no kurām pirmā bija kulturāla, otrā traka un trešā vispār bez komentāriem. Kulturālajā daļā tiku teātra “Hamlets” telpās saaicinājis teju pussimtu dažādu ļaužu, no kuriem daļa priecēja citus ar visādiem priekšnesumiem – mūziku, eksotiskām dejām, dzeju, teātra improvizācijām u.c. Otrā daļa ar kāda īpaša koncerta apmeklējumu bija domāta man vienam, lai dotu viesiem iespēju pieklājīgi aizlaisties no trešās – kā mēdz teikt, neoficiālās.
Bet ko nu es te vārīšos… Lai Jums labāk acis priecē ne mani teksti, bet gan neliels video ieskats pasākuma pirmajā daļā. Saraustīts un haltūrēts – bet tas nekas. Tā vajag.