Kinofakti: Like warm apple pie

Esmu ievērojis, ka dažādu rangu kinokritiķi brīžos, kad vēlas „nolikt” kādu jauniešu komēdiju, dēvē to par „Amerikāņu pīrāga tipa filmu”. Un es nekad to nevaru īsti saprast, jo patiešām draņķīgas filmas kritizēt, liekot tās vienā plauktā ar labām, man liekas esam nelāgi. Ko? Nē, nē, Jums ar redzi viss ir kārtībā – es patiešām uzskatu, ka „American Pie” ir laba filma.

oriģināls: 14.03.2008

Bez šaubām, ņemšos savu viedokli arī paskaidrot, neba nu citādi būtu šo rakstu sācis. Taču uzreiz norunāsim – pieminām tikai sērijas pirmās trīs filmas; tas, kas seko tālāk, ir jau citu režisoru un to komandu darbi, kuriem ar sākotnējo stila līniju sakars ir tikai nosaukumā.

Tātad, „American Pie”, „American Pie 2” un „American Wedding”. Neskatoties uz to, ka šīs filmas parādījušās pie apvāršņa periodā no 1999. līdz 2003. gadam, es tās saņēmos (neliegšos, sākumā minētajiem aizspriedumiem līdzīgu dēļ) visas noskatīties tikai 2006. gadā. Un zināt, kopš tās reizes esmu skatījies vēl vairākas reizes. Paskatīsimies, vai man ir viss kārtībā ar psihi…

Pirmoreiz man šī ideja ienāca prātā pēc tam, kad nejauši nācās redzēt īsfilmu par to, kā tika filmēta „American Wedding”. Šī filmiņa man daudz ko paskaidroja – redziet, tas ir tāpat kā, teiksim, panku mūzikā. Ir panki, kas spēlē šādu stilu tāpēc, ka viņiem tas ir tuvākais, lai arī viņi tīri labi pārvalda citus – un ir tādi, kas spēlē „garām”, jo citādi nemaz nemāk. Lieki piebilst, kuri no tiem ir klausāmāki un paliek vairāk atmiņā. Tas pats arī šeit – lielākā daļa „Amerikāņu pīrāga tipa filmu” top tāpēc, ka kādam ir kļūdaini ienācis prātā, ka viņš var veidot filmas. Taču paša „Amerikāņu pīrāga” komandas pamatā ir pietiekami talantīgi cilvēki, kuri šo visu ir paveikuši lieliskā pašironijas gaisotnē – man šī pieeja gluži izteikti atgādina „Dienvidparka” multeņu sērijas tapšanu. Tikai pīrāgnieki neironizē par politiku, viņi tā vietā pasmejas par jauniešu psiholoģiju skolas gados. Kas noliedz, ka jaunības gados ir bijis tikpat kautrīgs un reizē dulns kā šīs filmas varoņi, tas, visdrīzāk, neganti mānās. To es Jums saku kaut vai kā diplomēts psiholoģijas bakalaurs, heh.

Viss filmu uzņemšanas process ir liela uzjautrināšanās komandai. Lai atceramies kaut vai pilnīgi un absolūti debilo epizodi no „American Wedding”, kurā galvenais varonis izskuj sev kājstarpi un lieko apmatojumu izmet pa logu, nejauši trāpot ventilatorā. Minūti gara filmēšana? Lika drusciņ pagaidīt. Komanda izklaidējās vairākas dienas, skujot visiem pēc kārtas bārdas (jā, tādi bija tie izmantotie mati, nevis…), smalcinot tos dažādos veidos, izmēģinot, kādā leņķī tie jāmet ventilatorā, lai tie lidotu vienā vai otrā virzienā, utt., utjp. Procesā tika iegūts tik daudz informācijas, ka būtu varējis tapt zinātnisks pētījums par tēmu. Tā izklaidējas diplomēti un panākumiem bagāti režisori, aktieri, operatori, grimētāji un citi zvēri – un viņiem par to vēl maksā algas. Esmu sajūsmā.

Protams, šīs ne tuvu nav vienīgās detaļas, kas šai filmu sērijā man likās saistošas, taču pārāk aizrauties ar plašām analīzēm arī negribu – tāpat taču tūlīt sabārsiet par manu gaumi.

3 Comments

  1. Visiem gaume nevar būt vienāda, un par gaumi nestrīdās. Vienmēr jau nav jāskatās tikai labākās un atzītākās filmas, tikai tādēļ lai citiem patiktu tas ko tu skaties. Tam vienkārši nav nozīmes ko citi teiks :)
    Pati gan, laikam, tikai pirmo filmu esmu redzējusi.

  2. dusk

    Man patīk ka kāds atzīst. ka filmas vērtējamas žanros. Amerikāņu pīrāgi ir labie. līdz 4 vai kā :) Pirmais ir 10 balles pilnīgu noteikti. Es pirmo reizi to filmu skatītājos ar senci, neko nezinot par šo kino. Prikols, lai izietu no klusēšanas es sāku stāstīt par amerikāņu kino pamatiem :) Pīrāgs un sex ir traumējoši .

Leave a Reply to undine Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *