WhiteRabbit

Dialogs naktī ar sareibušu meiteni no mūzikas pasaules – pāris minūtes pirms (viņas) iemigšanas. Pirmais teikums – no meitenes.

- iedomājos par manikīru.
- to biš?
- nu par nagu griešanu.
- to es sapratu, bet kādā sakarā?
- vienkārši es domāju, ir taču zeķes un Stenders.
- kādā sakarā tu par to tagad runā?
- es gribu palielināt vijoļu skaitu.
- kādu vijoļu?
- pirmo!
- ammm īsti nesapratu…
- nu bet ir taču Latvijā tā.

Ap šo brīdi es padevos un apklusu. Meitene iemiga.

Piezīmes pārlapodams, uzgāju senu ierakstu par šo jūras iemītnieku. Tas vēsta: “Astoņkājis – tas nu reiz ir dzīvnieks, kas es negribētu būt. Iedomājieties – ja Jums vajadzētu no rīta atrast nevis divas, bet astoņas vienādas zeķes…”