Vakar pirmoreiz dzirdēju tādu lietu; papētīju tuvāk un smagi aizdomājos. It kā mēs te ņerkstam, ka tā globālā sasilšana ir sviests, kas mūs neietekmēs vēl gadu desmitiem un simtiem. Bet nekā. Re, jau no 2005. gada beigām Ziemeļos slīkst leduslāči, jo posmi bez ledus gabaliem, uz kā atpūsties, ir kļuvuši pārāk gari.

Maskavā pilsētas tēvi iecerējuši apšaut visus klaiņojošos suņus; šim nolūkam jau tiek formētas 120 īpašas brigādes. Par katru nošauto dzīvnieku tiks izmaksāts 1000 rubļu. Biedē akcijas nolikums – par bezpajumtes suni tiks uzskatīts katrs lopiņš, kurš nebūs piesiets saites galā.

Bez šaubām, protesta akcijās jau ir iekustējusies šokētā sabiedrība – taču mehānisms ir jau iedarbināts, to būs grūti šajā stadijā pārtraukt. Jebkurš, kas vēlas palīdzēt, tiek aicināts visās iespējamās vietās izplatīt saiti uz petīciju, kura ir izstrādāta nabaga dzīvnieku aizsardzības labā. Bez šaubām, var strīdēties par to, ka daļa klaiņojošo dzīvnieku var pārnēsāt slimības vai kā citādi kaitēt apkārtējai videi, tomēr šī valdošo politiķu ierosinātā akcija tikpat pārsteidz ar savu cietsirdību.

No sevis varu teikt vienu. Kādreiz es arī prātoju, kāpēc gan vispār vajadzīgas, piemēram, kaķu patversmes un kāpēc tos nevis vienkārši iznīcina, bet gan sterilizē un pēc tam vienalga izlaiž brīvībā. Zinoši ļaudis izskaidroja – bezpajumtes kaķi ir vienīgie efektīvie klaiņojošo žurku populācijas regulētāji pilsētās. Bet ar ko atšķiras žurku savairošanās pilsētā no kaķu gadījuma, cerams, man nav Jums jāskaidro… Šoreiz tāpat esmu pārliecināts, ka arī bezpajumtes suņiem ir kāda noteikta funkcija. Pat ja vairums no mums par to ij nenojauš.

Petīcija suņu aizstāvībai Maskavā: http://www.gopetition.com/online/24737.html