…jeb Zupski Rubin‘s unreleased track, tā teikt. Ierakstīts Jūrmalā jam-session ietvaros, liekas, tā ap 1998. gadu. Teksts mans, mūzika visu klātesošo – un gabals bija domāts kā daļa mūzikas topošajai filmai ar tādu pašu nosaukumu (kura gan, jāatzīst, visbeidzot tomēr nemaz netapa). Kopumā piedalījās alkohols un seši patērētāji:

1. Fritjoffs Peppe (soloģitāra, bekvokāls)
2. Alfons Cirvelis aka Šmidzis K. Vāverts (vokāls, kaut ko laikam grabināja vai spēlēja arī1)
3. Juris “Muris” Rozenbergs (bungas)
4. Džerijs “Garausis” Šterns aka Nierakmens Blues (teksts, tamburīns, bekvokāls)
5. Vilnis Tukums (vēl kaut kāda ģitāra un mežonīgi starpsaucieni)
6. vēl kāds cilvēks, kuru neviens no pārējiem pieciem vairs nespēj pareizi atcerēties (viss pārējais, kas dzirdams)

[audio:http://whiterabbit.lv/wp-content/uploads/lacis.mp3]

_________
1 Sākotnēji apgalvoju, ka basģitāru, Šmidzis neganti strīdējās pretī – tagad prātoju, vai tik nebij’ ritma ģitāra, taču tas vēl ar Šmidzi nav saskaņots. Vai Jūs atceraties, ko darījāt katrā ballītē pirms 14 gadiem?

Sen zināms, ka Latvijā pastāv divas atšķirīgas informācijas telpas – latviešu un krievu. Un ja tas ir novērojams pat oficiālajos medijos, tad ko tur vairs runāt par daudz personiskākiem izpausmes līdzekļiem, tādiem kā blogi… Raudzīt plašāk…

Pirms daudziem, daudziem gadiem – nē, tikai pirms septiņiem, bet tomēr, – ap šo laiku notika pasaulē izplatītās kustības “urbantrip” Latvijas atzara pirmā pastaiga pa pilsētas ārēm. Nekas sevišķs, klaiņošana bez jelkāda specifiska nolūka, taču tieši ar to esam paraduši atzīmēt kustības idejas dzimšanu, kas gan toreiz radās tīri sakritības pēc. Par to Jums arī pastāstīšu – kā nejaušības kļūst par laimīgām. Raudzīt plašāk…

Pavisam dīvaina sajūta pārņēma mani, barikāžu laika divdesmitgadē Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē atrodoties vienā telpā ar Alfrēdu Rubiku. Nekādi nevarēju koncentrēties uz viņa teikto, acu priekšā rēgojās ainiņas no pagātnes. Būtu gribējis ielīst šī cilvēka galvā un uztvert viņa paša domas sēdes laikā… Izsmiekls? Nožēla? Par daudz versiju. Lai gan domāju, ka nojaušu patieso. Dīvaini iegriezās ausīs Alfrēda uzrunas sākums: “Atnācām Jums pastāstīt, ko mēs tur Eiropā darām.” – jā, mums, Latvijas iedzīvotājiem un mazajai valdībai, par lielo Eiropu atnācis pastāstīt onkulis Alfrēds. Divdesmit gadi…

Izziņai: deviņdesmito sākumā komunistu partijas līderi A. Rubiku apcietināja par noziegumiem pret Latvijas valsti un piesprieda astoņus gadus cietumā (atbrīvots pirms termiņa). Tagad viņš ir Saskaņas Centra deputāts Eiropas Parlamentā. Iespējams, atliek nožēlot, ka jau tolaik nebija “aifoni” un “jūtūbi” – varbūt tad tautas atmiņa nebūtu tik īsa.