Par krogus papām, kas sīvo tā piedzeras, ka utis galvā plīst…

Vēl viens no tiem retajiem gadījumiem, kad radusies vēlme svešu tekstu citēt, ne pašam ar jaunradi pūlēties. Rau, te uzgāju doktora T. Diteriha vēstījumu, kas esot publicēts bijis “Veselības kopšanas grāmatā” 1862. gadā. Pamatā gan sajūsminos par tā formu, ne saturu – tomēr arī tas ir gana interesants.Raudzīt plašāk…

Ak jā, atkal skaļš virsraksts, neba nu tāds kā es varētu Patiesību zināt – taču šādas tādas versijas tomēr krājumā ir nonākušas. Redziet, pats jau aumež uzsveru savu ukraiņu asiņu daļu, un (kas šai gadījumā ir svarīgāk) vectēvs itin bieži kursē starp Latviju un Ukrainu darīšanās – bet tieši šobrīd visdažādākie dienesti un mediji ļoti iesaka Ukrainu neapmeklēt. Tamdēļ vispār sāku pa attiecīgās sfēras informāciju rakāties… Lūk, rezultāts.

Dažādi Ukrainas mediji stāsta sekojošo – valstī patiešām plosās diezgan smaga gripas epidēmija. Taču tā ir “parastā, ikgadējā”. Kā zināms, arī citu valstu prese līdz šim īsti nedeva apstiprinājumu tam, vai vispār eksistē tāda īpašā “cūku gripa”, dažuviet atceros pat manījis norādes, ka tā ir pīle. Arī Latvijā kādu brīdi tā ziņoja, bet tad pēkšņi kā pēc neredzama signāla visur sāka runāt par cūku gripu kā Latvijā jau reāli esošu slimību. Dīvaini gan, ka publikācijās tiek aprakstīta simptomātika, taču nekur neesmu lasījis konkrētu aprakstu par to, kas īsti ir cūku gripa un kā tās simptomus un ietekmi atšķirt no citām gripas formām – varbūt kādam ir cita pieredze, labprāt uzklausītu. Pagaidām gan liekas, ka katra “jaunā” gripa ir “labi aizmirsta vecā” un domāta tikai tāpēc, lai varētu atmazgāt naudu, iepērkot šaubīgas vakcīnas.

Starp citu, mūsu veselības ministre Rozentāle, kas “amatu apvienošanas kārtībā” ir ļoti saistīta ar vakcinācijas sistēmu Latvijā, tieši šajās dienās pošas uz pārrunām ar kolēģiem Ukrainā – izmantošu šo faktu, lai uzsvērtu attiecīgās lietas aizdomīgumu un vienlaikus atgrieztos pie runas par Ukrainu.

Raudzīt plašāk…

shishaPildot pirms nu jau laba laiciņa apsolīto, beidzot turpinu rakstu sēriju par un ap ūdenspīpēm. Un stāsts lai dzimst sērijas loģiskajā sākumpunktā – jo ūdenspīpes ienākšana Jūsu dzīvē sākas tieši ar tās iegādi.

Raudzīt plašāk…

Šorīt kopā ar diviem draugiem, Ansi un Ilmāru, uzdāvāju Saeimas pozīcijas deputātiem katram pa vājpiena biezpiena trauciņam. Mēs visi zinām, cik ļoti nopietni un sviedriem vaigā strādā mūsu deputāti, turklāt jāstrādā viņiem ir ļoti grūtos apstākļos – viņi dara visu, lai mums būtu labāk, bet nepateicīgā tauta un opozīcija tikai nozākā viņu titānisko darbu. Tāpēc deputātiem pat nav laika padomāt ne par savu atmiņu, ne prāta spēju attīstīšanu, ne veselību kopumā, bet biezpiens ir ļoti vērtīgs un veselībai noderīgs pārtikas produkts. Klāt pievienojām arī vēstulīti, kurā teikts – ja arī šis tautiskais līdzeklis nepalīdzēs viņiem izdomāt pareizas domas un atcerēties priekšvēlēšanu solījumus, tad gan jālaiž vaļā no darba un jāmeklē jauni tautas kalpi.