8. jūnijā uz AB dambja Viesturs Dūle „Oligarhu kapusvētkos” aicināja sabiedrību atmosties no gara kūtruma un uzsākt aktīvu NEsadarbošanos ar oligarhiem – ar to saprotot, piemēram, atteikšanos darboties visdažādākajos veidos tur, kur alga par to nāk no šo oligarhu kabatām. Kā ļaunuma saknes šajā „sabiedrības slānī”, protams, tika minēti trīs lielākie – Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Andris Šķēle.

Šīs akcijas garā gribētos iet vēl tālāk – un ne tikai NEsadarboties ar pašiem oligarhiem un neiesaistīties to uzņēmējdarbībā, bet arī nevardarbīgā veidā sodīt tos uzņēmējus un citas personas, kuras šos oligarhus un viņu realizēto valsts izzagšanas politiku turpina atbalstīt ar savām finansēm, darbiem, idejām – vai pat tiešu korupcijas veicināšanu, dodot kukuļus. Tādu personu sarakstus itin viegli var atrast, piemēram, oligarhu politisko „kabatas partiju” ziedotāju sarakstos KNAB mājaslapā, kā arī citos veidos. Raudzīt plašāk…

Pēdējā laikā nereti dzird runājam par to, ka uzņēmumiem nemaz nav vajadzīgas sociālo mediju stratēģijas, jo šo mediju nozīme ir pārspīlēta un kalpo tikai tiem, kas pelna naudu ar šo stratēģiju izstrādi. Citi, savukārt, ar putām uz lūpām strīdas pretī un apgalvo, ka bez šīs jaunā tipa komunikācijas jebkura uzņēmējdarbība ir lemta neveiksmei. Bet patiesība, kā jau tas parasti mēdz gadīties, ir kaut kur pa vidu. Raudzīt plašāk…

Neliela preambula: šovasar tiku rakstījis kādu gabaliņu par Latvijā ienākušo SMS-mārketingu, kas vēlāk tika publicēts arī laikrakstā “Telegraf” zem šī nosaukuma (oriģinālo vairs neatceros, ja godīgi). Protams, tas bija vairāk kā reklāmraksts, tomēr bija interesanti paanalizēt un nonākt pie noteiktiem secinājumiem. Raksts vēlāk nonāca laikraksta portālā – un no turienes, kā skatos, ir Krievijā, Ukrainā un citur. Vienīgais, lielākoties bez paraksta… Tāpēc publicēju arī šai blogā, lai, tā sakot, iesistu īpašnieka mietiņu.

šī raksta īsā saite:

src: http://www.telegraf.lv/news/reklama-povyshennoi-tochnosti-2

autors: Джерри Штэрн

Последний год стал очень трудным для латвийской экономики, и особенно это сказывается на работе малых и средних предприятий, которые нынче одно за другим сокращают свою деятельность; в таких обстоятельствах люди боятся начинать новый бизнес, ибо риск потерять все слишком велик. Тем, которые остаются на линии огня, во имя сбережения средств приходится сокращать время работы, рекламный бюджет и т.д., а это в виде цепной реакции опять же снижает доход.

Raudzīt plašāk…