Vai Tu proti latviešu valodu? Dažs lepojas trejas-četras valodas zinām, bet biežāk tas ir tā virspusēji, patiesībā visā tās pilnībā pat savu neesam izmācījušies. Tak tajā ir tik daudz dažādu vārdu, cits par citu interesantāku. Atceros, bija lauku pusē tāds gadījums, kad aizgājām ar tēvu līdz vietējam rajona klubam – sak, paskatīsies, kas tad pie mums tāds aktuāls. Un re, pie durvīm plakātiņš – “Šodien klubā grezeļu vakars”. Katram tātad nākt ar savu grezeli. Rīdzinieks, kurš šo vārdu biežāk pavisam citā nozīmē lietojis, protams, metas gar zemi un smej raudādams.

Paskaidrojot – “grezele” ir sinonīms vārdam “grozs” (groziņš).

Sākumā es šo rakstu gribēju nosaukt vienkārši “Pilsēta runā” un rakstīt tieši par formu, nevis kādu konkrētu gadījumu, taču apstākļi piespieda mani pārdomāt – procesā radās jauni fakti, kas liecina, ka Rīgas pilsētā norisinās kāds interesants stāsts. URBAN LOVE STORY. Lasiet tālāk, un Jūs visu sapratīsiet.

1. daļa: Pilsēta runā

Zīmēšana un rakstīšana izsenis ir bijušas nozīmīgas cilvēka pašizteikšanās formas, jo īpaši tajos gadījumos, kad to rezultātus izrādījies iespējams publiskot un gūt par tiem atzinību. Mūsdienās radoši informatīvā trokšņa apstākļos ļaudis gudro arvien jaunus paņēmienus, kā savu pūliņu augļus prezentēt masām. Piemēram, pilsētvidē tāds paņēmiens ir grafiti, kā arī vesela gūzma uz šo nosaukumu tikai nepelnīti pretendējošu ķēpājumu. Vairumā gadījumu (protams, ar izņēmumiem) diemžēl jāsecina, ka izveidotie uzraksti ir a) banāli; b) traucējoši; c) necieņas pilni pret cilvēku darbu (sākot ar ēku un būvju īpašniekiem un beidzot ar sētniekiem). Tāpēc cilvēki, kas jūtas atbildīgi, cenšas izvēlēties tādas metodes, kas sniedz ne tikai tiešu rezultātu, bet vēl arī dod papildus pozitīvo auru izvēlētā paņēmiena dēļ.

Raudzīt plašāk…