…ar tādiem vārdiem laikam gan visprecīzāk var raksturot Rīgas pilsētas kārtējā izpilddirektora (šoreiz pat tikai tā vietas izpildītāja) kārtējo lēmumu kārtējo reizi aizliegt itin visus 16. marta pasākumus, lai izvairītos no tā viena konkrētā – Jūs jau zināt, kura un kāpēc.

Manuprāt, šis aizliegums nedarbojas ne mazākajā mērā. Pirmkārt – tie, kas plāno radīt kādas nekārtības, to neņems vērā un pulcēsies tik un tā. Bet papildus aizvainojumu pret pilsētas vadību nu uzkrās arī miermīlīgie. Mums jau tā šī plaisa starp tautu un varu ir milzīga, kam to vēl vairot?

Ja tā pati vara vēlētos lietu risināt pēc būtības, manuprāt, derētu tieši visus pasākumus atļaut. Ja kāds organizē nekārtības – lūdzu, palielinām kaut 100 un 200 reizes sodus, bet lai tad pa mizu dabū tiešām vainīgais, nevis kā šobrīd “preventīvi” arī visi tie, kas tikai gribējuši realizēt savas Satversmē paredzētās tiesības uz pulcēšanos un uzskatu paušanu…

Šodien, starp citu, biju ciemos pie Ķekavas varoņa – suņa Džekiņa, kurš nu jau pārcietis purniņa operāciju un jūtas tīri labi, dzīvojoties pa Juglas patversmi. No “fototehnikas” gan diemžēl līdzi bija paķēries tikai telefons, tāpēc bilde ar sevišķu kvalitāti neizceļas.

► Aktuālāko informāciju par Džekiņa piedzīvojumiem var izlasīt šajā rakstā: Suns ar aizsieto purniņu atveseļojies un gatavs jaunai dzīvei.

Vientuļi klaiņojot pa 2008. gada fotoarhīva gaiteņiem, satiku brīnišķo meiteni Guntu, ar kuru ne viena vien everģēlība kopā sadarīta. Ir mums tāds savējo bariņš, kas dažas reizes gadā pulcējas kādā noteiktā vietā Jūrmalas pusē, stūķē vaigos visādas garšīgas ēdamlietas un blēņojas. Droši vien kādreiz būs jāuzraksta par to plašāk, vai ne? Bet šobrīd traki nāk miegs, tamdēļ ielikšu vien šo atrasto viņgadu bildi un arīdzan vienu no nesena pasākuma, kur esmu ar minēto jaunkundzi redzams kadrā pats (to ar mobilā tālruņa kameru fiksējis draugs Andža).Raudzīt plašāk…

Nesen draugs Andža mani pierunāja apmeklēt filmu “Iron Man 2”. Pat biļeti uzdāvināja. Spriedums – nekādas sevišķas intelekta spozmes, bet kā popcorn movie vienkārši ideāls gabals. Skatāms tikai un vienīgi kinoteātrī draugu pulkā. Kā maza rozīnīte – Mikijs Rurks sev ļoti piestāvošā tēlā.

Skatījos filmu, starp citu, kinoteātrī “Cinamon”, kur nācās sastapties arīdzan ar ļoti interesantu roku žāvējamo agregātu – tā radītā gaisa plūsma ir tik spēcīga, ka pat nepaspēj nožāvēt rokas, bet vienkārši iepūš ūdeni klienta piedurknēs, hehe. Plaša spektra sajūtas garantētas.

Atgriežoties mājās, acīm vērās vēl cita pārdomas raisoša ainiņa. Pēdējā laikā gan esmu jau pieradis, ka pa vakariem pie mājām vienmēr stāv liels, melns apbedīšanas kantora katafalks, kurā skan disko mūzika un bučojas jauns pārītis. Puisis strādā attiecīgajā iestādē un pa vakariem brauc ciemos pie mīļotās, kura dzīvo ar mani vienā mājā.

Jautrības manā dzīvē, kā redzat, netrūkst.

P.S. savā ziņā šim ierakstam tā murgainajā tēmā varētu būt adekvāta arī nesen uzķertā telefonbilde – netālu no Preses nama.