Nesen mēģināju tā rāmi un bez emocijām pasmadzeņot, kāpēc gan vietējā sabiedrība tik vāji iestājas par savām tiesībām, kaut iemeslu mums dažubrīd būtu pat vairāk kā dažai karstu protestu zemei. Protams, bez emocijām tomēr nesanāca, taču pāris interesantas domas, ar kurām gribētu arī dalīties, tomēr procesā radās. Raudzīt plašāk…

Pateicoties “google statistiķim”, nesen uzzināju, ka Google rezultātos, meklējot pēc atslēgvārda “amorāls”, rezultātos pirmajā vietā ir mans blogs. Un viss dēļ kāda sena, neliela mirkļa ierakstiņa – Esmu amorāls*. Būs jāliek aiz auss – turpmāk netērēt laiku gariem rakstiem, bet iztikt ar īsām frāzēm – efekts lielāks, hehe. Protams, jokoju – kurš gan mani iedvesmas brīdī no rakstīšanas atturēt lai spētu… Bet tāpat interesanti.

———————
* toreiz bija domāta vārdu spēle, iekš kuras “amorāls” atklājas kā “mīlestības pārņemts”. Bet re, laikam nostrādāja “gribēju labāk, sanāca kā parasti”, hehe.

Viens no iemesliem, kas varētu būt pamatā sabiedrības zemajam iesaistīšanās līmenim, ir radusies izteiktā plaisa starp cilvēkiem un varu – lielākoties informācijas trūkuma veidā. Cilvēki izrādās maz informēti par demokrātisko procesu lomu valsts attīstībā, personīgās iniciatīvas nozīmību. Un vienlaikus šis zemās iesaistīšanās līmenis tikai vēl vairāk veicina plaisas esamību.

Raudzīt plašāk…

Socioloģiskie pētījumi parāda, ka Latvijā ir ārkārtīgi zems sabiedriski politiskās iesaistīšanās līmenis; tas ir krietni zemāks par vidējiem rādītājiem visā Eiropā. Cilvēki netic politiķiem un politikai kā tādai, jo uzskata, ka politiķi savu mērķu panākšanai nemitīgi maldina sabiedrību. Domājams, sabiedrības uzticības atjaunošanos politikai kā nozarei varētu veicināt, ceļot sabiedrības informētību par to, kas savukārt ir panākams, palielinot sabiedrības pašas iesaistīšanās līmeni. Efektīvākais palīgs šajā brīdī var būt sociālās reklāmas kampaņas, kas skaidro sabiedrības iesaistīšanās nepieciešamību un rada valsts iedzīvotājiem motivāciju to veikt.

Raudzīt plašāk…