Nule pārdomās iegrimis, biju spiests secināt – lai arī pašam liekas, ka nerimtīgi blogoju, patiesībā paša domu un darbu līmenī esmu atstājis šo darbības atzaru novārtā. Līdz šim bija sajūta, ka blogoju itin bieži – bet tomēr tas viss vairāk notiek saistībā ar profesionālo, korporatīvo un pārliecības veicināto NVO līmeņa darbību – bet nekādi ne privāti… Paša blogs ir palicis novārtā, kamēr spēkus veltu, piemēram, [1] [2] [3] utt. Nesaku, ka solu laboties – viss notiekošais liecina, ka nesanāks vis. Piemēram, pavisam nesen pēc vairāk kā 10 gadu aktīvas darbības pametu sev ārkārtīgi simpatizējošu politisko partiju – rezultāts tam ir vien vēlme darbību turpināt jaunā kvalitātē, kas prasīs vēl vairāk spēka un darbu… Un tādā garā.
2005
Paraudzījos vecajos ierakstos LiveJournal plašumos – nācās secināt, ka šodien es tā rakstīt nespētu. Piedodiet, ka netulkoju. Un neprasiet, kāpēc tolaik rakstīju citā valodā. Nav nekāds noslēpums, es vienkārši esmu slinks uz skaidrojumiem. Un zināt – šobrīd es laikam gan jūtos apmēram tāpat kā toreiz, kad minētais ieraksts ir tapis. Tas atņem vēlmi skaidrot, runāt, vispār būt.
