Nereti nākas dzirdēt, ka blogošana (nerunājot nemaz par mikroblogiem, sociālajiem portāliem un tamlīdzīgām komunikācijas platformām) ir tikai tāds dīkdieņu paņēmiens, kā vēl vairāk velti iztērēt savu dzīvi… Sabiedrībai liekas, ka tā patiesi ir tikai tāda paspēlēšanās aiz neko darīt, bet nopietns cilvēks ar to neaizrausies. Kur nu vēl politiķis vai iestāde, kura atbild par kaut ko tik svarīgu kā valsts pārvalde.

Raudzīt plašāk…

Ak jā, atkal skaļš virsraksts, neba nu tāds kā es varētu Patiesību zināt – taču šādas tādas versijas tomēr krājumā ir nonākušas. Redziet, pats jau aumež uzsveru savu ukraiņu asiņu daļu, un (kas šai gadījumā ir svarīgāk) vectēvs itin bieži kursē starp Latviju un Ukrainu darīšanās – bet tieši šobrīd visdažādākie dienesti un mediji ļoti iesaka Ukrainu neapmeklēt. Tamdēļ vispār sāku pa attiecīgās sfēras informāciju rakāties… Lūk, rezultāts.

Dažādi Ukrainas mediji stāsta sekojošo – valstī patiešām plosās diezgan smaga gripas epidēmija. Taču tā ir “parastā, ikgadējā”. Kā zināms, arī citu valstu prese līdz šim īsti nedeva apstiprinājumu tam, vai vispār eksistē tāda īpašā “cūku gripa”, dažuviet atceros pat manījis norādes, ka tā ir pīle. Arī Latvijā kādu brīdi tā ziņoja, bet tad pēkšņi kā pēc neredzama signāla visur sāka runāt par cūku gripu kā Latvijā jau reāli esošu slimību. Dīvaini gan, ka publikācijās tiek aprakstīta simptomātika, taču nekur neesmu lasījis konkrētu aprakstu par to, kas īsti ir cūku gripa un kā tās simptomus un ietekmi atšķirt no citām gripas formām – varbūt kādam ir cita pieredze, labprāt uzklausītu. Pagaidām gan liekas, ka katra “jaunā” gripa ir “labi aizmirsta vecā” un domāta tikai tāpēc, lai varētu atmazgāt naudu, iepērkot šaubīgas vakcīnas.

Starp citu, mūsu veselības ministre Rozentāle, kas “amatu apvienošanas kārtībā” ir ļoti saistīta ar vakcinācijas sistēmu Latvijā, tieši šajās dienās pošas uz pārrunām ar kolēģiem Ukrainā – izmantošu šo faktu, lai uzsvērtu attiecīgās lietas aizdomīgumu un vienlaikus atgrieztos pie runas par Ukrainu.

Raudzīt plašāk…

Foto no Saeimas Sarkanās zāles, kurā pirms pāris dienām tuvējo Eiropas Parlamenta vēlēšanu sakarā notika deputātu kandidātu sarakstu kārtas numuru izloze. Starp citu, manai sirdij un prātam tuvākie politiķi (ne tie, kas redzami attēlā) šajā izlozē ieguva 4. kārtas numuru.

Šorīt kopā ar diviem draugiem, Ansi un Ilmāru, uzdāvāju Saeimas pozīcijas deputātiem katram pa vājpiena biezpiena trauciņam. Mēs visi zinām, cik ļoti nopietni un sviedriem vaigā strādā mūsu deputāti, turklāt jāstrādā viņiem ir ļoti grūtos apstākļos – viņi dara visu, lai mums būtu labāk, bet nepateicīgā tauta un opozīcija tikai nozākā viņu titānisko darbu. Tāpēc deputātiem pat nav laika padomāt ne par savu atmiņu, ne prāta spēju attīstīšanu, ne veselību kopumā, bet biezpiens ir ļoti vērtīgs un veselībai noderīgs pārtikas produkts. Klāt pievienojām arī vēstulīti, kurā teikts – ja arī šis tautiskais līdzeklis nepalīdzēs viņiem izdomāt pareizas domas un atcerēties priekšvēlēšanu solījumus, tad gan jālaiž vaļā no darba un jāmeklē jauni tautas kalpi.