Ak, šis būs tikai tāds mazītiņš nieka sīkumiņš, salīdzinot ar Līgo’06 vai pat Līgo’07 aprakstiem. Varētu pat teikt, ka pieminu šo pasākumu vien tāpēc, lai ievērotu hronoloģiju – jo noteikti pietiekami plaši vēlāk centīšos uzrakstīt par šī gada pasākumu, kas jau atkal notiks tai pašā vietā un, protams, laikā. Jo raugi, šim klāt atkal nāk interesanta jubileja – 33 gadi Lienītei.

Bet atgriezīsimies pie tēmas – viņgada pasākums pagāja tādā kā mežonīgo Rietumu garā. Tas ir, visprecīzāk to varētu raksturot divi vārdi: “pokeris” un “viskijs”. Tā nu sanāca, ka šoreiz bija daudz savstarpēji vēl īsti nepazīstamu ļautiņu, tamdēļ pirmās dienas vakarā un nākamās rītā mēs to vien darījām kā vārījāmies savā sulā, daudz laika veltīdami abu iepriekšminēto raksturlielumu pielietošanai.

Raudzīt plašāk…

Grūti pateikt, vai par šo pasākumu man būs tik daudz stāstīt kā par iepriekšējo. Neba gan tāpēc, ka notikumu vai iespaidu būtu bijis mazāk, bet tīri cilvēciska kūtruma dēļ, kas licis daudzus no tiem piemirst, no dienas uz dienu atliekot stāsta rakstīšanu. Un tā jau vienmēr. Būs turpmāk, sieviešu kārtas pavadoni uz Līgo svētkiem izvēloties, kā obligāta prasība jāuzstāda sekretāres diploms.

Nu, nekas. Toties ir kāds strēķītis bilžu, ko Jums parādīt. Iespējams, vismaz niecīga daļiņa pasākuma noskaņu tādējādi Jums tiks. Skat, jau pirmajā bildē atkal trāpījies pastāvīgais mans “Līgo cīņu” biedrs Andža. Izskatās ar dzīvi apmierināts, vai ne?

Katrā ziņā, arī šis pasākums bija vairākdienu sparīgas līgošanas maratons, kas norisinājās turpat, kur iepriešējais – ciemos lauku fazendā pie Zagorska & Co. Dalībnieku šoreiz gan bija kopumā mazāk, jo izpalika viņgada skaļais svētku ievads – apaļā Lienes jubileja. Taču mēs no tā klusāki vis netikām gan.

Raudzīt plašāk…

Jūtos vienkārši spiests vēstīt Jums par tik senu pasākumu, jo drīz te parādīsies stāsts arī par jau ceturtajiem šai pašā vietā un kompānijā svinētajiem svētkiem, tamdēļ neiztikt bez zināmas priekšvēstures.

Jautāts, kuri ir bijuši mani vislabākie Līgo svētki, atceros vairākus. Precīzāk, trejus. Pirmie no diviem bija pavadīti paša laukos, vieni atmiņā palikuši ar trakulīgu braukāšanos ar dīvainām automašīnām un klētiņā uzsprāgušu alus mucu, kas draugam Jurim lika ar putu piešķiestām brillēm kā lielam kurmim labu brīdi visai smieklīgi taustīties pēc gaismas (toties vakarā viņš revanšējās liktenim, plūkdams papardes ziediņu pie manas māsīcas); otrie pavadīti turpat, ar draugiem itin nejauši muļķojot iedzīvotājus (patiesi nekādi nevaru saprast, kas tiem lika noturēt mūs par mūziķiem, kas spēlēs klubā) un liktens atriebes mirklī nakts lietusgāzes laikā mēģinot izrakt iesprūdušo Audi no kaimiņa bietēm…

Bet trešie… eh, trešie bija, ir un droši vien būs paši tīkamākie manas dzīves gājumā. Svinēti tie tika 2006. gadā laukos pie Latvijas Aktieru savienības prezidenta Rolanda Zagorska kā vienots vairākdiennieks, sākot ar Rolanda sievas Lienes 30-gadi un beidzot ar jāņošanas paģiru dienu. Par to visu tad arī drusku sīkāk, cik nu atmiņā un pēc fotogrāfijām varēšu piemināmā sagrābstīt.

Raudzīt plašāk…

Gribu Jums pastāstīt par kāda sava drauga dēkām… Kur ir palicis Rolands Zagorskis? Nav tāda! Tikai Rolands Rolands… Nē, es neesmu tekstā izlaidis komatu – tieši tā tagad oficiāli sauc šo Latvijas nopelniem bagāto aktieri un Aktieru asociācijas prezidentu.

Jautāts par šādas savādas izvēles iemesliem, Rolands atbild ļoti vienkārši – esot pārgājis sievas uzvārdā, jo negribot, lai viņam ar dēlu Markusu ir dažādi uzvārdi. Bet sieva Liene savulaik, precoties ar Rolandu, esot uzvārda vietā pieņēmusi viņa vārdu – Liene Rolanda. Tagad Latvijas Rolandu apvienībai – Rolanda ordenim ir vēl ievērojamāks vadonis, kura pasē šis godavārds rodams ne tikai vienu reizi.

Šobrīd attiecīgās iestādes ir Rolandam izsniegušas uzvārda maiņas atļauju, un jau tuvākajās dienās aktieris dosies saņemt jauno pasi.