Lai kā ķēdēs tautu saistīsi, tāpat tajā pa kādam cīņas adeptam atradīsies.
Kas rīko revolūcijas
Nesen lasīju tādu interesantu frāzi, kura lika aizdomāties. “Revolūcijas nerīko tauta, kas ir badā. Revolūcijas rīko paēdusi tauta, kura pāris dienas nav dabūjusi ēst” – autoru diemžēl nezinu, arī tulkojums tāds visai aptuvens. Taču pamatideja ir skaidra – tie, kas ir pastāvīgā trūkumā, nemaz nav tie, kas visvairāk par savām tiesībām iestājas. Uz to intensīvāk jūtas aicināti tie, kuriem vien pēkšņi ir atņemts tas, kas ilgstoši bijis. Liekas, tas diezgan labi atbild uz jautājumu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir pārvērtušies par cērpamām aitām un nerīkojas līdzīgi grieķu kolēģiem, ejot ielās un pieprasot valsts varai atbildi uz savām prasībām… Pāris desmitu gadu garais labējo partiju diktāts iedzinis tautu trūkumā, pie kura tā ir šai laikā pieradusi. Dumpojas tikai tie, kam kaut kas atņemts pēkšņi – ne velti tām pāris akcijām, kas nu vispār bijušas tādas, lai lietotu apzīmējumu “masveida”, ierosinātāji paši ir cieši saistīti ar politiskās varas cīņām. Bet tie, kam visvairāk būtu jāsarosās, padevīgi klusē.
Arī es tāds biju
…tā pirms gadiem desmit vai ap to laiku tieši caur šo organizāciju es nokļuvu politikā. Toreiz JSS – Jaunatnes Sociāldemokrātiskā savienība bija visai unikāla, ja salīdzinām ar citām politiskajām organizācijām agrāk un patiesībā arī ar daudzām šodien. Jo “klasiski” politiskās jaunatnes organizācijas veidojas apmēram tā – gados vecāki onkuļi kādā partijā izdomā, ka derētu nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu – gan publiski parādīt partijas atvērtību jaunām, progresīvām idejām, gan iegūt bezmaksas darbaspēku informācijas izplatīšanai kampaņās. Sacīts, darīts. Un top jaunatnes organizācija, kuru kūrē kāds no “vecajiem”, evaņģelizācija rit pilnā sparā un tādā garā. Click here to read more.. »
Mans 13. marts
Nezinu, kāds izvērtīsies 13. marts šogad – kāds tas bija viņgad, labi redzams arhīvā atrastajā bildītē… Topavasar aktīvi rāvāmies LSDSP priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros. Dažādu apstākļu dēļ gan toreiz ieguldītais darbs neizrādījās tieši proporcionāls nākotnes rezultātam. Taču pārliecība nav zudusi – ja sabiedrība daudz ko pārmet šīs partijas “vecajai paaudzei” un uzskata, ka tā līdz ar sevi diskreditējusi sociāldemokrātijas ideju Latvijā kā tādu, tas nebūt tūdaļ neliek norakstīt visu LSDSP. Partijas rindās ir daudz jaunu cilvēku, kuri nespēj samierināties ar valstī notiekošo, kuri redz sociāldemokrātiskās politikas nepieciešamību Latvijas ikdienā. Galu galā, arī 1905. gada revolūcija savulaik tika realizēta tieši gados jauno sociāldemokrātu vadībā.
P.S. varbūt noder: http://twitter.com/lsdsp + http://www.draugiem.lv/lsdsp
Stendzenieka pirksts
Tā noteikti atkal ir Stendzenieka akcija. Pirms vēlēšanām izrādīsies, ka Neo no “Ceturtās atmodas tautas armijas” (4ATA) ir Šlesers.
UrbanTrip: Grenobles kalnu daile
Šis būs stāsts par fotogrāfu piedzīvojumiem Eiropā. Kādureiz, priekš kādiem simts gadiem – bet patiesībā tā ap 2006. gada pavasari kopā ar Lieni un Ervinu tikām braukuši uz Grenobli (Francijā), lai prezentētu fotogrāfu apvienības UrbanTrip 2005. gada projektu “Daba pilsētā. Pilsēta dabā”. Šovakar, pa piemirstākām datora ārēm klaiņojot, atradu šīs vizītes liecību fragmentus, un nu esmu nolēmis mūsu toreizējām atmiņām piespiedus kārtā pievērst arī Jūs. Bet nu par visu pēc kārtas.