Kādu prāvu laiciņu manā īpašumā iraid Sony Ericsson telefoniņš, kuru dēvē par G900. Un rau, viņam ir ribās funkcija, kas līdz uz skārienjūtīgā ekrāna atpazīt ar kociņu uzšvīkātu rokrakstu. Taču rakstītājam ir jāievēro noteikti algoritmi, pēc kuriem burtus veidot. Tā kā šo funkciju nereti lietoju, esmu pasācis ievērot noteiktas likumsakarības – patiesību sakot, mans rokraksts laikam pat ir ļoti līdzīgs SE izgudrotāju uzskatiem par universālo rokrakstu – un tomēr daži burti ir citādi velkami. Tamdēļ manu, kā lēnītēm mainās mans ikdienas raksta veidošanas stils – daži burti top pielāgoti atbilstoši šai telefona diktētajai nepieciešamībai…

P.S. fuck, es vairs neprotu izteikties vienkārši.

Neliela preambula: šovasar tiku rakstījis kādu gabaliņu par Latvijā ienākušo SMS-mārketingu, kas vēlāk tika publicēts arī laikrakstā “Telegraf” zem šī nosaukuma (oriģinālo vairs neatceros, ja godīgi). Protams, tas bija vairāk kā reklāmraksts, tomēr bija interesanti paanalizēt un nonākt pie noteiktiem secinājumiem. Raksts vēlāk nonāca laikraksta portālā – un no turienes, kā skatos, ir Krievijā, Ukrainā un citur. Vienīgais, lielākoties bez paraksta… Tāpēc publicēju arī šai blogā, lai, tā sakot, iesistu īpašnieka mietiņu.

šī raksta īsā saite:

src: http://www.telegraf.lv/news/reklama-povyshennoi-tochnosti-2

autors: Джерри Штэрн

Последний год стал очень трудным для латвийской экономики, и особенно это сказывается на работе малых и средних предприятий, которые нынче одно за другим сокращают свою деятельность; в таких обстоятельствах люди боятся начинать новый бизнес, ибо риск потерять все слишком велик. Тем, которые остаются на линии огня, во имя сбережения средств приходится сокращать время работы, рекламный бюджет и т.д., а это в виде цепной реакции опять же снижает доход.

Raudzīt plašāk…

“Ja kāds no mūsu lēmumu pieņēmējiem kaut uz mirkli būtu ieklausījies ekonomistu sacītajā, teiksim, 2007. gadā, viņš šodien diez vai aizrautos ar populārā vārda “krīze” skandināšanu. Par krīzi var runāt tad, ja kāds sociālās organizācijas modelis iekšēju vai ārēju iemeslu dēļ piedzīvo nopietnas funkcionālas grūtības. Pasaules finanšu sistēmā varbūt patiešām ir krīze. Taču Latvijas ekonomikā nav krīzes, jo nav nekāda modeļa, kurš varētu piedzīvot funkcionālas grūtības vai pārvarēt tās. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir norisinājies anarhisks ekonomiskas caurejas process, kuru uzskatīt par kaut kādu daudz maz skaidru organizācijas modeli ir pilnīgi nepamatoti. Tādēļ nomierinošā runāšana par “krīzi” un tās pārvarēšanu šodien vienīgi uz laiku atbrīvo no nepieciešamības atbildēt uz sāpīgo jautājumu — no kurienes lai nāktu šīs valsts izaugsme tagad, kad īpašumu burbulis ir pārsprādzis?”

Pilns raksts: FAILED STATE. LATVIJA?

P.S. Patiešām iesaku izlasīt šo rakstu.