Nē, šis nebūs par politiku – vienkārši atradu savus agrīno tīņa gadu pierakstus, kur esmu prātojis par Dieva demokrātisko iedabu. Nosauksim to, teiksim, par filozofiju.
Tobrīd rakstīju par nepieciešamību dibināt Racionāldemokrātu filozofijas skolu, kurā kā viens no elementiem būtu Dieva dabas analīze. Es to iedomājos kā Dieva pielīdzināšanu datora procesoram, kurš lūgšanas no ļautiņiem saņem pa speciālām datu līnijām, tikai Dieva gadījumā to ir neskaitāmi daudz. Atkarībā no paša lūdzēja garīgās formas šīm lūgšanām tiek piešķirts tādas vai citādas prioritātes statuss. It kā varētu domāt, ka šādā sistēmā it visām lūgšanām būtu jātiek agrāk vai vēlāk izpildītām, bet nē. Tā kā lūgšanu ir miljoniem ik sekundi, tajās parādās arī daudz pretrunīgu, savstarpēji izslēdzošu lūgšanu – tās tad arī tiek “neuzklausītas”…
Vēl daudz citu pārdomu man tobrīd bijis pierakstīts, taču nevar jau tā uzreiz visiem stāstīt. Nodomās vēl, ka Džerijs jau bērnībā ir bijis traks un tātad šobrīd pavisam neārstējams, hehe.