Drīz laikam būs jātaisa atsevišķa rakstu kategorija “čivauva”, ja tā turpināsies, hehe. Lūk, Viņa majestāte Princis II (ko Jūs tā skatāties, ne jau es to izdomāju).
Ļoti vecs čivauva
Tāds nu ir tas elles radījums, par kuru jau kādreiz esmu te vēstījis. Taču patiesībā ļoti pie sirds gadu gaitā ticis.
tēvs, dēls un suns
Darbojošās personas: tēvs Jānis, dēls Džerijs un suns Princis.
Apstākļi: virtuve, vakars.
Džerijs gatavo sev tēju: uzlej maisiņam ūdeni, ieber cukuru, nogriež citrona šķēlīti un ieliek to radītajā brūvējumā. Suns cieši vēro šīs izdarības no koridora. Tēvs:
- Tev ir cītīgs skolnieks. Rīt viņš darīs tāpat.
Liela brēka – maza vilna
Astoņos no rīta sarkanām acīm un manāmi īgns ievēlos vietējā veikalā – un nopirku alkoholisku kokteilīti. Gan pārdevēji, gan nejaušie skatītāji, bez šaubām, pieņēma kā esošu tradicionālo shēmu – puisis visu nakti dzēris un tagad turpina vai jau pohojas. Bet nē! Kurš gan būtu varējis iedomāties, ka es vienkārši cēlos vairākas stundas pirms tam, lai palīdzētu uz laukiem braucošajai māmuļai aizgādāt līdz stacijai mantas un – ak jel! – čivauvu. Zinu, te no lasītājiem mani īpaši sapratīs kāds Andris, kura piedzīvojumi ar čivauvu ir bijuši ne mazāk skarbi.