Sākumā es šo rakstu gribēju nosaukt vienkārši “Pilsēta runā” un rakstīt tieši par formu, nevis kādu konkrētu gadījumu, taču apstākļi piespieda mani pārdomāt – procesā radās jauni fakti, kas liecina, ka Rīgas pilsētā norisinās kāds interesants stāsts. URBAN LOVE STORY. Lasiet tālāk, un Jūs visu sapratīsiet.

1. daļa: Pilsēta runā

Zīmēšana un rakstīšana izsenis ir bijušas nozīmīgas cilvēka pašizteikšanās formas, jo īpaši tajos gadījumos, kad to rezultātus izrādījies iespējams publiskot un gūt par tiem atzinību. Mūsdienās radoši informatīvā trokšņa apstākļos ļaudis gudro arvien jaunus paņēmienus, kā savu pūliņu augļus prezentēt masām. Piemēram, pilsētvidē tāds paņēmiens ir grafiti, kā arī vesela gūzma uz šo nosaukumu tikai nepelnīti pretendējošu ķēpājumu. Vairumā gadījumu (protams, ar izņēmumiem) diemžēl jāsecina, ka izveidotie uzraksti ir a) banāli; b) traucējoši; c) necieņas pilni pret cilvēku darbu (sākot ar ēku un būvju īpašniekiem un beidzot ar sētniekiem). Tāpēc cilvēki, kas jūtas atbildīgi, cenšas izvēlēties tādas metodes, kas sniedz ne tikai tiešu rezultātu, bet vēl arī dod papildus pozitīvo auru izvēlētā paņēmiena dēļ.

Raudzīt plašāk…

Atkal sagrēkošu – pārpublicējot funny video no YouTube krājumiem. Bet patiesi, smejoties par šo, kādā brīdī apraudājos, goda vārds. Un tad jau nevar nepaziņot par to visai pasaulei, kontinentam, valstij, pilsētai, rajonam, kvartālam, mājai, stāvam, dzīvoklim, istabai (atbilstošo pasvītrot).

Pirms kādas stundas vai nedaudz ilgāka laika Vecrīgu satrauca interesants notikums. Laukumā pretī Hotel de Rome, kur vēl pirms īsa mirkļa viss bija tik mierīgs un tukšs, cik vien Vecrīgā ap šādu laiku var būt mierīgs un tukšs – bet jau pēc dažām sekundēm skanēja skaļa mūzika un dejoja vairāki desmiti cilvēku.

Spriežot pēc tā, cik dažādi tērpti bija šie ļaudis un no cik dažādām vecuma grupām nākuši, šis bija kaut kas līdzīgs flash mob. Nē, precīzāk būtu jāsaka – action mob, jo tomēr dejā bija jūtama iepriekš kopīgi iestudēta virzība, kas flešmobiem nav raksturīga.

Raudzīt plašāk…

Ō, tas ir vesels stāsts. Ko jau atkal nav īsti laika uzrakstīt… Bet īsā versija ir sekojoša: manu dzīvei atvēlēto laiku vienlaikus no abām pusēm grauž mācību kursa darbs un vēlēšanu kampaņa, kurā daudz jārukā. Piedevām, ir taču arī tā sagadījies, ka pats šajās pašvaldību vēlēšanās kandidēju. Atbalstīsiet? Esmu viegli  pamanāms LSDSP saraksta lapelē – apakšā pa labi, tieši pie Jūsu rokas īkšķa.

Manas prioritātes šajās vēlēšanās ir visai noteiktas (un tie no Jums, kas mani pazīst, zina mani arī tās uztveram gana nopietni):
– pilsētas kultūras, sociālās un zaļās vides attīstība;
– pamesto dzīvnieku patversmes un veterinārā aprūpe;
– jaunatnes un sabiedriski nozīmīgo iniciatīvu veicināšana;
– drošības un kārtības jautājumi galvaspilsētā.

Par to, kas es īsti par putnu ārpus šī bloga esmu, var palasīties šeitan: http://www.lsdsp.lv/sterns vai http://www.lsdsp.lv/63.

Paldies par uzmanību. Regulārā blogošana iekš WhiteRabbit tiks atsākta apmēram jūnija vidū.