Vēlēšanu periodā dzirdam dažādus solījumus, citu par citu fantastiskākus – bet liela daļa aizmirst, ka šīs ir pašvaldību vēlēšanas, kurās uzsvars un nākamais darbs tomēr vairāk saistās ar saimnieciskām lietām, nevis politiku. Ievēlētajiem būs nevis jābraukā pa ārzemju banketiem un “jāpārstāv valsts”, bet jārūpējas par laicīgu lampiņu ieskrūvēšanu pilsētas laternās un ūdensvadu kārtību… Skaļie saukļi un populistiskās diskusijas liecina, ka paši kandidāti to kaut kā ir piemirsuši.
Nu labi, šis nav apsūdzošs raksts. Šī ir mana privātā dienasgrāmata, kurā es esmu nolēmis nedaudz pastāstīt par savām prioritātēm. Un prioritātes pastāv, jo nevar visi domāt par visu – citādi rezultātā izrādās, ka neviens nedomā ne par ko…
Lietas, kuras es vēlētos risināt, nav manā prātā “izaugušas” pēkšņi vēlēšanu laikā; tās ir problēmas, kurām savu uzmanību pievēršu jau sen un esmu centies risināt. Piemēram, pilsētas klaiņojošo dzīvnieku lieta – vai biežāk būtu jāsaka, bezatbildīgu cilvēku pamesto dzīvnieku lieta.