Atradu kolekcijā viņgada 16. martā tapušas telefonbildes, kurās redzama situācija rīta pusē pie Brīvības pieminekļa. Baidos pat domāt, kāda tā būs šogad, kad Rīgas pašvaldību vada jau pavisam cits mērs – tāds, kurš publiski medijos apliecinājis savu atbalstu 9. maija pasākumiem pie Uzvaras pieminekļa un vienlaikus jau manīts konsultējamies pie Drošības policijas ierēdņiem par iespējamo pamatojumu aizliegt 16. marta veco leģionāru gājienu… Starp citu, šai sakarā labs raksts bija manāms vakar žurnāla “Cita diena” blogā: Ušakova kalendārs.
Vēlēšanu periodā dzirdam dažādus solījumus, citu par citu fantastiskākus – bet liela daļa aizmirst, ka šīs ir pašvaldību vēlēšanas, kurās uzsvars un nākamais darbs tomēr vairāk saistās ar saimnieciskām lietām, nevis politiku. Ievēlētajiem būs nevis jābraukā pa ārzemju banketiem un “jāpārstāv valsts”, bet jārūpējas par laicīgu lampiņu ieskrūvēšanu pilsētas laternās un ūdensvadu kārtību… Skaļie saukļi un populistiskās diskusijas liecina, ka paši kandidāti to kaut kā ir piemirsuši.