…ar tādiem vārdiem laikam gan visprecīzāk var raksturot Rīgas pilsētas kārtējā izpilddirektora (šoreiz pat tikai tā vietas izpildītāja) kārtējo lēmumu kārtējo reizi aizliegt itin visus 16. marta pasākumus, lai izvairītos no tā viena konkrētā – Jūs jau zināt, kura un kāpēc.
Manuprāt, šis aizliegums nedarbojas ne mazākajā mērā. Pirmkārt – tie, kas plāno radīt kādas nekārtības, to neņems vērā un pulcēsies tik un tā. Bet papildus aizvainojumu pret pilsētas vadību nu uzkrās arī miermīlīgie. Mums jau tā šī plaisa starp tautu un varu ir milzīga, kam to vēl vairot?
Ja tā pati vara vēlētos lietu risināt pēc būtības, manuprāt, derētu tieši visus pasākumus atļaut. Ja kāds organizē nekārtības – lūdzu, palielinām kaut 100 un 200 reizes sodus, bet lai tad pa mizu dabū tiešām vainīgais, nevis kā šobrīd “preventīvi” arī visi tie, kas tikai gribējuši realizēt savas Satversmē paredzētās tiesības uz pulcēšanos un uzskatu paušanu…
Dzirdot populāru dziesmu koverversijas, mēs nereti saviebjamies – sak, oriģināls ir vērtība, kopēt ir slikti. Pārveidot – nedod Dievs! Taču ir viena visai savdabīga ļaužu suga mūzikas pasaulē, tā saucamie “impersonifikatori”. Vienkāršākiem vārdiem runājot, ļautiņi, kas savā starpā sacenšas, kurš visprecīzāk atdarinās savas iemīļotās zvaigznes. Pirmajā brīdī arī šis varētu izraisīt noraidošu attieksmi, tomēr nesen nācās par to aizdomāties plašāk – zināt, kaut kas tajā tomēr ir.
Mūzikas jaunlaiku “aranžētāji” visbiežāk klasiskām melodijām pieliek klāt deju ritmus, un ar to viņu “muzikālais” ieguldījums parasti beidzas. Taču šie atdarinātāji, par ko mēģinu vēstīt, iet tomēr daudz tālāk – tas jau ir profesionāls teātris. Un arī mērķis nemaz nav tik slikts – atgādina “tolkīnistu” lomu spēles vai mūsu pašu bērnībā spēlētos indiāņus, iedomājoties sevi esam mežonīgajos rietumos. Nedaudz fantāzijas, un esam tālā pagātnē – tāpēc atdarinātāji izmanto savu elku instrumentus, apģērbus, frizūras un pat kustības, mazā lomu spēlītē radot kopā ar skatītājiem tādu kā kopīgu noslēpumu.
Ne velti gan esmu par to ierunājies – jau tuvākajā laikā arī mums ir iespēja novērtēt klātienē, ko nozīmē šāds mākslas paņēmiens. Sestdien, 12. februārī Rīgā ierodas grupa “Imagine… The Beatles” – un ir iecerēts vērienīgs pasākums Melngalvju namā. Cena pirmajā brīdī liekas augsta (20-22 Ls), tomēr tajā ir ietverti dažādi papildus prieciņi, kas to vismaz daļēji attaisno. Viss ir vienkārši – iesaku apmeklēt! Jo vairāk skatos grupas mājaslapā atrasto video (kurš pievienots arī zem šī rakstiņa), jo vairāk man patīk tās pastāvēšanas ideja. Varbūt tāpēc, ka man tik ļoti patīk improvizācijas teātris un šeit saskatu zināmu līdzību…
Pļavnieku ekstravagantais celebrity Artūrs Bērziņš (mākslinieks, mūziķis, režisors un sazin kas vēl) nolēmis atkal rupji ielauzties nācijas smadzenēs – šoreiz ar personālizstādi “Iekšās”, kura norisināsies galerijā “Pegazs” no 11. oktobra. Click here to read more.. »
Arturs Mednis un var priecīgi sist plaukstiņas. Jau kuro gadu Rīgas Zoodārzs oktobrī organizē interesantu akciju – tā sauktās Dzīvnieku dienas, kurā dažs labs cilvēciņš var aktivizēt savu iekšējo lopu, hehe. Vai drīzāk ārēji labi redzamo, kas paslēpies viņa personvārdā. Tā arī šī gada 9. un 10. oktobrī Zoodārzu par puscenu varēs apmeklēt cilvēki, kuru vārds vai uzvārds satur kāda dzīvnieka nosaukumu (cik noprotams, jebkurā valodā). Pilnīgi bez maksas tikt iekšā iespēja ir tiem, kuriem šāds nosaukums sastopams gan vārdā, gan uzvārdā, taču tas esot liels retums (es gan pazīstu pāris cilvēkus, kurus šāda laime tomēr varētu piemeklēt).
Tīri vai žēl, ka populāru multeņu dzīvnieku vārdi neskaitās. Citādi es arī priecīgs varētu vīkšīties Mežaparka virzienā, bet nu nekā. Taču šī ieraksta pirmais teikums gan paliek spēkā – Zoodārza darbinieku apkopotā statistika liecina, ka trakoti populāra akcijas apmeklētāju vidū esot dažādu putnu sugu nosaukumu klātbūtne personvārdos.
Reizi gadā man uznāk kosmosa mēroga slinkums, tamdēļ arvien vēl neesmu uzrakstījis savu “atskaiti” par “GovCamp 2010″ pasākumu, lai arī tas bija ļoti interesants un radīja gana daudz pārdomu, kuras būtu šādas piefiksēšanas vērtas. Lai tomēr pavisam Jūs bešā neatstātu, piedāvāju nelielu fotokolekciju. Bet tā nav reportāža no pasākuma – tādas jau gana paspējuši savākt www.govcamp.lv, nav ko atkārtoties. Te būs situāciju, emociju, tipāžu un tamlīdzīgu fotomedību liecība.
Re, saistībā ar vakardienas deju akciju, ko jau še aprakstīju, ir publicēts arī samontēts videorullītis. Ja labi ieskatīsieties, ik pa brīdim redzēsiet tajā arī mani, lēkšojot apkārt ar fotoaparātu ķepās. Protams, man jāatzīst, ka vakar es Jūs nedaudz mānīju, pauzdams galēju neziņu par pasākumu (jo arī mans vārds ir video titros) – taču tā jau vajag, kad gatavo pārsteigumu. Skatieties video – labs garastāvoklis garantēts!
