Nesen vecākiem iedevu paskatīties seriālu “Doktors Hauss”, kas viņiem tīri labi iepatikās. Vakar tēvs paziņoja, ka izdomājis sižetu jaunam seriālam – “Pacients Šmauss”.

Pacients Šmauss ir hipohondriķis un ģeniāls simulants, kurš vazājas pa dažādām slimnīcām un klīnikām, katru reizi izdomājot sev citu slimību ar jauktiem simptomiem, kurus visdažādākajā veidā atklāj ārstiem. Katras sērijas beigās pacients Šmauss saņem pabalstu vai kompensāciju.

Ja tā padomā, nav nemaz tik slikta ideja, vai ne?

P. S. šoruden saules gaismu it kā ieraudzīšot “House M. D.” 6. sezona, kurā Hauss būs redzams, izejot narkomānijas rehabilitācijas kursu – nez, man likās, ka nobeigums gan 5. sezonai bija skarbs, taču veiksmīgs un seriālu nevajadzēja turpināt. Tagad, raujoties pēc skatītāju simpātijām un naudas, tiks sagrauts vēl viens labs narkotiku antipropogandas sižets. Protams, skatīšos jau tik un tā ar interesi, hehe. Raksta turpinājumā, starp citu, var ieraudzīt seriāla jaunās sezonas reklāmrullīti.

Raudzīt plašāk…

Ak, šis būs tikai tāds mazītiņš nieka sīkumiņš, salīdzinot ar Līgo’06 vai pat Līgo’07 aprakstiem. Varētu pat teikt, ka pieminu šo pasākumu vien tāpēc, lai ievērotu hronoloģiju – jo noteikti pietiekami plaši vēlāk centīšos uzrakstīt par šī gada pasākumu, kas jau atkal notiks tai pašā vietā un, protams, laikā. Jo raugi, šim klāt atkal nāk interesanta jubileja – 33 gadi Lienītei.

Bet atgriezīsimies pie tēmas – viņgada pasākums pagāja tādā kā mežonīgo Rietumu garā. Tas ir, visprecīzāk to varētu raksturot divi vārdi: “pokeris” un “viskijs”. Tā nu sanāca, ka šoreiz bija daudz savstarpēji vēl īsti nepazīstamu ļautiņu, tamdēļ pirmās dienas vakarā un nākamās rītā mēs to vien darījām kā vārījāmies savā sulā, daudz laika veltīdami abu iepriekšminēto raksturlielumu pielietošanai.

Raudzīt plašāk…

Šis būs stāsts par fotogrāfu piedzīvojumiem Eiropā. Kādureiz, priekš kādiem simts gadiem – bet patiesībā tā ap 2006. gada pavasari kopā ar Lieni un Ervinu tikām braukuši uz Grenobli (Francijā), lai prezentētu fotogrāfu apvienības UrbanTrip 2005. gada projektu “Daba pilsētā. Pilsēta dabā”. Šovakar, pa piemirstākām datora ārēm klaiņojot, atradu šīs vizītes liecību fragmentus, un nu esmu nolēmis mūsu toreizējām atmiņām piespiedus kārtā pievērst arī Jūs. Bet nu par visu pēc kārtas.

Raudzīt plašāk…

Šī gan ir diezgan veca ziņa – teju gads jau apkārt. Tomēr nenoturēšos:  atceraties mūsu pašu viņvasaras peripētijas par un ap gaļaslopu pieminekļiem? Maskavas iedzīvotāji tai pat laikā ņem un par 42’000 dolāru uztaisa pieminekli klizmai. Putuplasta ruksis stāv stūrī un nervozi pīpē. Sīkāk par šo var palasīties gan krieviski, gan angliski. Ak jā, un pat latvju mēlē.