Droši vien tas nebūs nekāds pārsteigums, ja teikšu, ka Greisas Slikas dziesma “White Rabbit” ir manai sirdij viena no vistuvākajām kompozīcijām? Tātad, saku – tā ir. Un Jūs turpināt strādāt, it kā nekas nebūtu bijis.
Minētā meitene – Grace Slick (pilnā vārdā Greisa Barneta Vinga) šo dziesmu rakstīja savai grupai “The Great Society”, taču izpildīt to paguva tikai pāris reizes bez sevišķas nozīmes, un grupa jau tuvākajos mēnešos izjuka. Greisa tomēr neiemeta plinti krūmos, bet nodibināja citu grupu, kura tieši ar šo dziesmu (bet pēc tam, bez šaubām, arī ar citām) kļuva ļoti slavena un nozīmīga uz tā laika psihodēliskā roka skatuves un izcēlās arī leģendārā Vudstokas festivāla laikā. Protams, es runāju par “Jefferson Airplane”.
“Медвежуть” ir 1988. gadā tapusi multfilma, par kuru es neesmu pārliecināts, ka tā varētu būt domāta bērniem… Nu, ja nu vienīgi animātoru mērķis ir bijis jaunās paaudzes domāšanas dezorientācija. Protams, nav jau pirmais gadījums – piemēram, vēl salīdzinoši nesen par pasaulē labāko multfilmu atzītais “Ezītis miglā” arī nav vis nekāda medusmaize. Taču tur multfilma ir vēl nekas īpašs, ja salīdzina ar oriģinālajām “bērnu pasakām”, pēc kurām tā tapusi, palasiet kādreiz visu ciklu… Bet nu atpakaļ pie lācīšmurgiem. Te tie ir:
Šī filma bija iecerēta kā drāma, taču studija “20th Century Fox” piekrita to pieņemt tikai kā bērnu komēdiju. Skan jocīgi? Tā gan. It īpaši, ja izrādās, ka runa ir par animācijas filmu “Ice Age”. Liekas, kas gan tāds dīvains un nezināms varētu būt uzrakstāms par multfilmu. Bet nē, tomēr šis tas interesants man būs sakāms arī par šo filmu.
Visvairāk mani uzjautrināja veids, kādā tika piemeklēta balss sliņķa Sida tēlam. Aktieris Džons Legizamo, kas ierunāja šo lomu, vispirms izmēģināja ap 30 runas veidu, taču neviens tam īsti nepatika. Tad Legizamo sāka vākt informāciju par šiem dzīvniekiem; visa cita starpā viņš uzzināja, ka sliņķi bieži bieži uzglabā ēdienu mutē. Nu māksla bija rokā – Sida balsij bija jāskan tā, it kā viņš runātu ar pilnu muti!
ja Tev patīk šis raksts
Runājot par balsīm – multenes melnākā humora nesēja, vāveres Skrata balsi ir ieskaņojis pats filmas režisors Kriss Vedžs. Un animētajai vāverei, kuru režisors dēvēja par “zobenzobu vāveri”, patiesi izdevās veikt zināmu karjeru – pēc testa demonstrējumiem tā kļuva tik populāra, ka paredzēto filmas ievada minūšu laikā tai “iedeva” vēl arī citas epizodes filmā. Savukārt, neviens no cilvēkveidīgajiem tēliem visas filmas garumā nepasaka ne vārda.
Zīmējumi, kas filmā redzami uz alu sienā, ir kopijas no autentiskiem alu laikmeta zīmējumiem. Savukārt, tos zīmējumus, kas parādās filmas beigu titros, ir zīmējuši tās animātoru bērni. Taču kopumā komanda centās turēties pie hronoloģiskās atbilstības reāliem faktiem – piemēram, ņemot vērā vēstures muzeja antropologu noteikumu, ka filmā nedrīkst parādīties dinozauri.
P.S. sveiciens fantastikas faniem – ainā, kurā galvenie varoņi ierauga ledū iesalušu NLO, viņu nestais bērns salutē tam ar īpašo “Vulkāna sveicienu”, kura izcelsme meklējama 1966. gada seriālā “Star Trek”.
Domājams, no klasiskajiem “Ice Age” video gan Jūs jau sen esat paspējuši nogurt, tāpēc tā vietā būs neliela parodija par tēmu:
